“Valsts prezidenta politiskā motivācija, kā arī ZZS un Vienotības frakciju līderu paustā griba pēc būtības iet šajā virzienā, ļaus iesaistīt labākos juridiskos padomniekus gan no prezidenta kancelejas, gan Finanšu ministrijas, lai vēl precīzāk definētu un uzlabotu nacionālās apvienības priekšlikumus, kurus Saeima jau atbalstīja,” norāda Zīle.
“Tas, ko neizdarīja Finanšu ministrija, gatavojot šo likumu, bet 3. lasījumā Saeimā panāca nacionālā apvienība, ir politisks process, kas parāda, ka vairākums Saeimas vēlas ierobežot “ofšorkompāniju” piekļuvi nodokļu maksātāju naudai. Skaidri paustai politiskai gribai tiek pilnveidots precīzāks juridiskais ietvars,” skaidro eiroparlamentārietis.
Eiropas Savienībā kopumā un it īpaši Eiropas Parlaments nepārprotami cīnās ar “nodokļu oāzēs” reģistrēto uzņēmumu darbību ES ekonomikā kopumā, it īpaši tajos darījumos, kur ir iesaistīta nookļu maksātāju nauda.
“Vēlos izcelt, ka Eiropas Parlaments pirms mazāk nekā diviem mēnešiem pieņēma ieteikumu attiecībā uz nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, nodokļu apiešanu un izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Šā ieteikuma 51. punktā skaidrāk par skaidru ir aicinājums Eiropas Komisijai pārskatīt publisko iepirkumu direktīvu, “iekļaujot pasākumus ar mērķi novērst publiskās pārvaldes iestāžu sadarbību ar uzņēmumiem, kas izmanto nodokļu oāzes.” Savukārt šī paša ieteikuma 126. punktā ir aicinājums “dalībvalstis ieviest antistimulus ES reģistrētiem starpniekiem darboties jurisdikcijās, kas minētas ES nesadarbīgo jurisdikciju sarakstā un ES sarakstā ar valstīm ar stratēģiskām nepilnībām AML [naudas atmazgāšanas apkarošanas]/CFT [teroristu finansēšanas apkarošanas] režīmos, piemēram, izslēdzot tos no publiskā iepirkuma konkursiem”,” akcentē R. Zīle.
Deputāts min, ka citās ES valstīs jau pastāv ierobežojumi zemo nodokļu valstu un teritoriju kandidātiem piedalīties publiskajos iepirkumos.
“Bulgārijā jau ir spēkā t.s. “ofšoru likums”, kas ir vēl plašāks un stingrāks attiecībā uz zemu nodokļu valstu un teritoriju uzņēmumiem. Bulgārijas likums, tāpat kā nacionālās apvienības iesniegtie priekšlikumi, liedz iespēju “ofšoriem” piedalīties publiskajos iepirkumos. Lai arī Bulgārijas likums ir ticis nedaudz pieslīpēts, būtība tas nav mainījusies un sodi vai pārkāpuma procedūras no Eiropas Komisijas puses nav uzsāktas,” saka Zīle.
“Cita starpā, savā argumentācijā par juridiskām nepilnībām Valsts prezidents Vējonis atsaucas uz ES publisko iepirkumu direktīvas 57. pantu, kas uzskaita kandidātu izslēgšanas kritērijus un min, ka “likumdevējs nevar patvaļīgi paplašināt tajā iekļauto izsmeļošo regulējumu un pievienot jaunus papildus nosacījumus.” Šāda interpretācija par direktīvas konkrēto pantu būtībā ir pilnīgi pretēja tā garam, kas būtībā vien uzskaita obligātos izslēgšanas kritērijus,” uzskata politiķis.
Deputāts jau iepriekš ir norādījis uz Eiropā valdošo un pieaugošo negatīvo noskaņojumu pret zemo nodokļu valstīm un teritorijām.
“Kopējais noskaņojums pret ofšoriem un trešo valstu investīcijām Eiropas Savienībā — un tas atspoguļojas Eiropas Komisijas, kā arī Padomes prioritātēs — ir pamatoti piesardzīgs. Ja skatāmies uz pēdējiem notikumiem, Padome pirms diviem mēnešiem nāca klajā ar sarakstu, kurā tiek uzskaitītas jurisdikcijas, kas noteiktas par nodokļu oāzēm. Tikmēr Eiropas Parlamenta dienaskārtībā ir Komisijas priekšlikumus regulai ar ko izveido satvaru ārvalstu tiešo ieguldījumu izvērtēšanai Eiropas Savienībā,” norāda Zīle.
“Latvijai šoreiz ar Publisko iepirkumu likuma izskatīšanu ir izvēle. Viens variants ir kārtējo reizi nepamatoti “baidīt” ar briesmīgo Briseli un nodurtām galvām ļaut publiskos iepirkumos piedalīties nodokļu oāzēs reģistrētām kompānijām ar nezināmiem patiesā labuma guvējiem. Otrs un pareizais variants ir beidzot kļūt par reālu dzinējspēku ES jau politiski apstiprinātajam kursam, kas paredz neļaut nodokļu maksātāju naudai nonākt pie necaurspīdīga un nodokļus “optimizējoša” biznesa. Šo varam panākt arī kopā ar pieminēto Bulgāriju, ES prezidējošo valsti,” savu skaidrojumu pabeidz Zīle.
...
trusis nejaukais
Arčibalds fon Fitinghofs