Laika ziņas
Šodien
Skaidrs
Rīgā +17 °C
Skaidrs
Otrdiena, 21. maijs
Ingmārs, Ernestīne, Akvelīna

Žurnālisti ceļ trauksmi par steigu Informācijas atklātības likuma grozījumu virzīšanā

Latvijas Žurnālistu asociācija (LŽA) aicina Saeimā nenoteikt steidzamību likumu grozījumiem, kas paredz informāciju dienesta vajadzībām padarīt par valsts noslēpumu, un organizēt diskusiju par tiem ar nevalstiskajām organizācijām un žurnālistiem, iesaistot arī Tieslietu ministriju.

Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisija otrdien virzīšanai pirmajā lasījumā atbalstīja grozījumus likumā "Par valsts noslēpumu", Informācijas atklātības likumā un Krimināllikumā. Komisija lūgs trešdien parlamentu grozījumus virzīt steidzamībās kārtā.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijai likumprojektus lūdza nodot Nacionālās drošības komisija (NDK), savukārt iniciatīvas autori ir specdienesti - Satversmes aizsardzības birojs (SAB), Valsts drošības dienests (VDD) un Militārās izlūkošanas un drošības dienests (MIDD).

Likums "Par valsts noslēpumu" paredz, ka informāciju, kas ir valsts noslēpums, pēc svarīguma klasificē sevišķi slepenā, slepenā un konfidenciālā informācijā. Tagad rosināts šo sadalījumu papildināt ar informāciju dienesta vajadzībām.

Grozījumi paredz, ka par informāciju dienesta vajadzībām atzīstama tāda iestādes vadītāja noteikta informācija, kas saistīta ar iestādes funkciju izpildi un paredzēta iestādes pamatdarbības nodrošināšanai un kuras nozaudēšana vai nelikumīga izpaušana var apdraudēt valsts intereses, apgrūtināt iestādes darbu un tai noteikto funkciju izpildi.

Attiecībā uz valsts noslēpuma slepenības saglabāšanas termiņiem tiek piedāvāts, ka informācijai dienesta vajadzībām tiek noteikta slepenība uz trīs gadiem.

Savukārt no Informācijas atklātības likuma pantu, kas definē informāciju dienesta vajadzībām, rosināts turpmāk izslēgts. Šis likums patlaban nosaka, ka par informāciju dienesta vajadzībām uzskatāma Latvijā radīta aizsargājama informācija, kas saistīta ar valsts drošību un nesatur valsts noslēpumu, informācija, kuru Latvijai nodevusi ārvalsts, starptautiska organizācija vai tās institūcija un kura klasificēta kā "RESTRICTED", kā arī ar šo informāciju saistītā Latvijā radītā informācija.

Specdienesti argumentējuši, ka pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija ir pārāk neskaidra, izpratne par šo terminu bieži vien ir atšķirīga, kā arī nepastāv konkrēti kritēriji informācijas dienesta vajadzībām noteikšanai. Pašreizējā informācijas dienesta vajadzībām definīcija esot par šauru un liedzot iestādēm pilnvērtīgi izmantot informācijas klasificēšanas piedāvātās iespējas, jo var būt gadījumi, kad informācija ir aizsargājama, lai arī tā nav cieši saistīta ar valsts drošību.

Šobrīd Informācijas atklātības likumā sniegtais skaidrojums par to, kāda informācija ir uzskatāma par informāciju dienesta vajadzībām, būtībā nesniedz pietiekamu izpratni par šī jēdziena saturu, apgalvo specdienesti.

Praksē esot secināts, ka šobrīd spēkā esošā informācijas dienesta vajadzībām definīcija tiesību normu piemērotājiem rada neskaidrības, jo bieži vien nav saprotams, vai konkrētā informācija būtu jāklasificē kā informācija dienesta vajadzībām vai kā valsts noslēpums. Problēmas radot jēdziena "valsts drošība" attiecināšana gan uz informāciju dienesta vajadzībām, gan uz valsts noslēpumu. Tas, ka Informācijas atklātības likumā ir noteikts, ka informācija dienesta vajadzībām nesatur valsts noslēpumu, praksē tomēr neļaujot skaidri nošķirt informācijas klasificēšanas pamatojumu.

Šobrīd, lai privātpersona, tostarp žurnālisti, pieprasītu ierobežotas pieejamības informāciju un informāciju dienesta vajadzībām, tai ir jāpamato savs pieprasījums un jānorāda mērķis, kādam pieprasītā informācija tiks izmantota. Proti, attiecībā uz šiem abiem informācijas veidiem pastāv identiskas prasības, kas jānorāda informācijas pieprasījuma pamatojumā. Specdienesti vēlas šādu pieeju mainīt, ņemot vērā, ka informācija dienesta vajadzībām pēc būtības esot ar augstāku aizsardzības pakāpi nekā ierobežotas pieejamības informācija.

"Minēto grozījumu būtība ir sakārtot informācijas dienesta vajadzībām regulējuma, jautājumu pārnesot no Informācijas atklātības likuma un iekļaujot likumā "Par valsts noslēpumu", pilnīgi nekādā veidā nemainot vai nepastiprinot šīs informācijas drošības aizsardzības prasības, bet sakārtojot tās atbilstoši mūsdienu situācijai," komisijas sēdē norādīja SAB pārstāvis Jānis Batalauskis.

Minēto trīs likumu grozījumus komisijas sēdē bija paredzēts skatīt pēc cita likumprojekta, taču sēdes sākumā tos skatīja kā pirmos. Jau pēc komisijas balsojuma komisijas sēdē ieradās LŽA valdes loceklis un Latvijas Televīzijas žurnālists Ivo Leitāns, kurš nebija informēts par darbakārtības izmaiņām.

Komisijas sēdes beigās tiekot pie vārda, Leitāns norādīja, ka tikai vakar uzzinājis par šādas likumprojektu paketes tapšanu. Viņaprāt, nav pareizi, ka šādi grozījumi tiek virzīti steidzamības kārtā, jau trešdien gaidāms balsojums parlamenta sēdē un grozījumu vērtēšanā netika pieaicināta LŽA.

LŽA aicinātu atcelt steidzamību un likumprojekta spēkā stāšanās termiņu, kas patlaban ieplānots 1.maijā.

"Nav bijusi diskusija un laika pilnvērtīgi iepazīties, saprast un vērtēt. Arī par definīciju informācija dienesta vajadzībām - vai tā nav pārāk plaša, vai aiz tās par valsts noslēpumu netiks padarīts pārāk daudz kas un vai ar šo informāciju iepazīties vēlāk vispār būs iespējams žurnālistiem un sabiedrībai. Vienkārši šie jautājumi ir neskaidri šobrīd," uzsvēra Leitāns.

Lielā steidzamība arī sabiedrībā varot radīt lielu neizpratni un spekulācijas par to, "kas tad ir tas, ko grib aizslēpt, pat ja viss ir ļoti korekti un pamatoti", norādīja Leitāns.

Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas vadītājs Raimonds Bergmanis (AS) norādīja, ka komisijā tika iesniegta likumprojektu pakete un NDK lūgusi steidzamību, turklāt pagājušajā nedēļa dokumenti bija pieejami parlamenta mājaslapā. 

"Ja man lūdz NDK izskatīt šeit komisijā šo likumprojektu, tad kāds man ir pamats neticēt šādam uzstādījumam," retoriski norādīja Bergmanis.

Leitāna taujāts, kāpēc nevalstiskās organizācijas netika aicinātas komisijā apspriest likuma grozījumus. Savukārt Bergmanis norādīja, ka komisijas sēde ir atklāta.

Arī opozīcijas deputāts Atis Švinka (P) piekrita tam, ka pietrūcis laika, lai ieklausītos nevalstiskajās organizācijās. Viņaprāt, grozījumu virzīšanas steidzamība nav nepieciešama.

Pie vārda tikušais NDK vadītājs Jānis Dombrava (NA) apgalvoja, ka Latvija ir ļoti demokrātiska valsts un šie likumprojekti nokļuva Saeimas sēdes darbakārtībā aizvadītajā nedēļā, kad deputātiem bija iespēja ar tiem iepazīties un balsot par nodošanu komisijām. Tāpat šodien komisijas sēdē ikviens esot varējis piedalīties, lai gan ir vērtējams jautājums, vai nevalstiskajām organizācijām nebūtu jānosūta īpašs uzaicinājums.

Vēstulē, kas nosūtīta Saeimas priekšsēdētājam Edvardam Smiltēnam (AS) un visām frakcijām, LŽA norādījusi, ka piedāvāto grozījumu būtība ir tajā, ka informācija dienesta vajadzībām tiek padarīta par valsts noslēpuma veidu, līdz ar to šādu informāciju vairs neregulēs Informācijas atklātības likuma normas, bet gan likums "Par valsts noslēpumu".

LŽA aicina atlikt šo grozījumu tālāku virzību un atcelt steidzamību, jo par grozījumiem nav notikušas diskusijas ar sabiedrību, nevalstiskajām organizācijām, tostarp LŽA, kuras biedru darbu šie grozījumi var nopietni ietekmēt, tādējādi ietekmējot arī sabiedrības iespējas iegūt tiem svarīgu un interesējošu informāciju.

"Vēlamies norādīt, ka jebkura vārda brīvības un informācijas brīvības ierobežošana demokrātiskā sabiedrībā ir nopietni apspriežama. Ja valsts izšķiras par informācijas brīvības ierobežojumiem, ir jāizstrādā kompensējošie mehānismi," teikts vēstulē.

Turklāt LŽA rīcībā ir informācija, ka arī Tieslietu ministrijai un Saeimas Juridiskajam birojam ir bijušas bažas gan par likumu paketes pieņemšanas procedūru, gan neskaidrības par tās saturu, piemēram, par jauno "informācijas dienesta vajadzībām" definīciju.

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli


Ziņas

Vairāk Ziņas


Politika

Vairāk Politika


Rīgā

Vairāk Rīgā


Novados

Vairāk Novados


Kriminālziņas

Vairāk Kriminālziņas