Kopš Rīgā varu un attiecīgi saimniekošanas grožus savās rokās pārņēmuši par pārmaiņu koalīciju sevi dēvējošie politiskie spēki, galvaspilsētā nerimstas asas diskusijas par satiksmes reorganizācijas izmaiņu haotisko un brīžiem pilnīgi neloģisko procesu. Nevienam – pat pašiem pārmaiņu organizētājiem – nav īstas skaidrības par veloceļu, bēdīgi slaveno stabiņu un citu "inovāciju" ieviešanas mērķiem, to sistēmisku plānošanu un iecerētajiem rezultātiem. Kā atzinis ne viens vien satiksmes eksperts – problēmas rodas nevis no pārmaiņām, bet gan haotiskuma un nespējas salikt kopējo ainu.
Kritizē ne tikai autovadītāji
Lai gan publiskajā telpā lielākās un skaļākās diskusijas pēdējā gada laikā dzirdētas saistībā ar velojoslu izveidošanu Rīgas centra ielās, tādējādi sašaurinot brauktuvi un attiecīgi radot satiksmes sastrēgumus, tomēr Dienas rīkotajā akcijā par satiksmes nejēdzību izgaismošanu saņemtās lasītāju vēstules un arī iesūtītās fotogrāfijas liecina, ka gana daudz pretenziju pret pašvaldības darbu galvaspilsētas satiksmes jomā ir gan gājējiem, gan sabiedriskā transporta lietotājiem, kurus kā prioritāti vienmēr min pārmaiņu organizatori.
Piemēram, kāds lasītājs vēstulē Dienai norāda uz problēmām vēlā vakara vai nakts stundā nokļūt no centra Imantā, jo tajā brīdī vienkārši vairs nekursē sabiedriskais transports. Savukārt cits lasītājs iesūtījis diezgan kurioza absurda aprakstu pašā Rīgas centrā, kas tiešā mērā skar gājējus. Proti, runa ir par gājēju pāreju pār Brīvības bulvāra brauktuvi pie Brīvības bulvāra un Kalpaka bulvāra krustojuma. "Ievērojams šķērslis iepretim gājēju pārejai jau gadiem pārbauda nervus pacietīgajiem rīdziniekiem un Rīgas viesiem. Cilvēki iet viens otram pretī pa gājēju pārejas malām, jo citur viņiem nav, kur iet. Un rodas jautājums – kurā gan iniciatīvas pilnajā un gudrajā galvā radās ideja iestādīt koku tieši pretī gājēju pārejai, radot problēmas gan veselīgiem gājējiem, gan invalīdiem un arī māmiņām ar ratiņiem, velosipēdistiem. Nu kā gan lai viņi visi šķērso ielu intensīvas gājēju satiksmes laikā? Turklāt šis šedevrs ir pašā Rīgas centrā, skaidri parādot ārzemju viesiem, ka mēs esam ārkārtīgi oriģināli cilvēki – mums patīk eksperimentēt," pauž rīdzinieks.
Vēl kāds lasītājs iesūtījis foto ar gājēju un velosipēdistu celiņu, kas iznāk no parka uz gājēju pārejas Kronvalda bulvārī pretī Ģenerālprokuratūras ēkai. Foto redzams, ka ceļš ir ļoti bojāts, un kā norāda lasītājs, pa to ik dienu pārvietojas simtiem velobraucēju un vecāki ar bērnu ratiņiem.
Cita lasītāja savā vēstulē norāda uz satiksmes nejēdzībām gan no gājēja, gan autobraucēja viedokļa. Viņas stāstījuma pirmā daļa vairāk attiecas uz pašu autovadītāju braukšanas kultūru un prasmēm, taču otrā daļa ir tiešā mērā saistīta ar vietvaras atbildību satiksmes drošības lauciņā: "Fotogrāfijas nebūs, jo tad man jāfotografē visi rotācijas apļi. Dariet kaut ko, jo apļi pilsētā ir tikai vēl lielāki sastrēgumi, reti kurš vadītājs tos izbrauc pareizi. Iekšējās joslas ir tukšas, visi riņķo pa ārējo un neļauj iebraukt aplī citiem satiksmes dalībniekiem. Vēl – kāpēc Rīgai ir apbraucamais ceļš? Lielās "fūres" ļoti lielā daudzumā brauc pa Juglas ielu ar lielu ātrumu. Šeit ir bērnu slimnīca, divas skolas, neredzīgo ciemats. Reti kurš brauc ar 50 kilometriem stundā. Ielas segumu arī bojā svara dēļ."
Būtībā šo un daudzu citu lasītāju iesūtītie fakti un to apraksti diezgan tieši apliecina, ka ar Rīgas satiksmes nejēdzībām ir neapmierināti un apgrūtinājumus izjūt ne tikai autovadītāji, kā to mēdz pasniegt pārmaiņu iniciatori, bet ikviens cilvēks neatkarīgi no viņa ierastā pārvietošanās veida. Turklāt norādītās nianses vēlreiz apliecina, ka patlaban pašvaldība koncentrējas uz "skaļākā kliedzēja" vēlmju apmierināšanu, ātri īstenojamu un plaši pamanāmu pārmaiņu veikšanu, taču necenšas risināt samilzušās satiksmes problēmas kompleksi un pārdomāti, lai radītu visā pilsētā drošu telpu ikvienam satiksmes dalībniekam. Turklāt būtiski, ka jau līdzšinējie daudzie neveiksmīgie piemēri rāda, ka ātra dažu sabiedrības pārstāvju prasību apmierināšana ne tikai rada līdz tam nebijušas problēmas, bet arī dārgi izmaksā pilsētas budžetam, jo izmaksas ir ne vien par neveiksmīgas un nepārdomātas idejas realizēšanu, bet arī pēc tam – kad nejēdzīgās izmaiņas ir jālikvidē.
Stabiņi un eksperimenti
Visaktīvāk jaunie Rīgas priekšstāvji satiksmes reorganizācijas lauciņā rosījās, veidojot nesaprotamas "stabiņu sistēmas", izpelnoties gan autovadītāju, gan arī satiksmes organizācijas ekspertu kritiku, jo nereti arī Rīgas vēsturiskajā bruģī saurbtie dažādas krāsas plastmasas stabi ne tikai neuzlabo gājēju un velosipēdistu drošību, bet pat krietni apgrūtina un sarežģī transporta satiksmi. Domājams, daudziem atmiņā palicis video, kurā redzams, ka satiksmes autobuss, lai krustojumā nogrieztos pa kreisi, bija spiests uzbraukt teju pilnībā uz ietves tikai tāpēc, ka citādi viņš nevarēja apbraukt brauktuvē saskrūvētos stabiņus. Skaidrs, ka šāda situācija nekādā ziņā nesekmēja ne gājēju, ne velosipēdistu drošību, turklāt autobusu šoferi regulāri bija spiesti būtībā pārkāpt satiksmes noteikumus, uzbraucot uz ietves.
Īpaši plašu kritiku izpelnījās par "eksperimentu" nodēvētais A. Čaka ielas "veloprojekts", kad visā ielas garumā abās brauktuves pusēs tika sazīmētas velojoslas, kas jau teju uzreiz radīja milzīgus satiksmes sastrēgumus abos virzienos. Turklāt – lai gan jaunās satiksmes kārtības ieviesēji kā galveno argumentu vienmēr izceļ it kā rūpes par gājējiem un velosipēdistiem, kā arī mērķi veicināt cilvēkus izmantot sabiedrisko transportu, rezultātā tieši sabiedriskā transporta pasažieri izrādījās lielākie cietēji no šī "eksperimenta", jo autobusi un trolejbusi stāvēja lielos un ilglaicīgos sastrēgumos kopā ar privāto autotransportu un tūkstošiem cilvēku ceļā uz darbu un no tā bija spiesti pavadīt daudzkārt ilgāku laiku, nekā tas bija iepriekš.
Saprotot, ka situācija kļuvusi kritiska, atbildīgie problēmu mēģināja risināt, rudens sākumā jau atkal mainot satiksmes organizāciju. Šobrīd A. Čaka ielā ir būtībā četras joslas: virzienā no centra ir viena sabiedriskā transporta josla un josla pārējiem satiksmes dalībniekiem, savukārt virzienā uz centru – viena kopīga josla visiem transporta veidiem, kā arī velojosla. Kā liecina Dienas saņemtās fotogrāfijas, sastrēgumi mazinājušies virzienā no centra, taču uz centru joprojām tie vērojami pat dienas vidū, un tajos nākas stāvēt arī sabiedriskajam transportam.
Lai gan daudzas "uzlabotās" vietas pēc plašas kritikas un neapmierinātības atguvušas savu iepriekšējo stāvokli, tādējādi atgriežot kopējo satiksmi normālā režīmā, tomēr jāatzīst, ka pašvaldība aizvien turpina skriet ar pieri sienā. Pēdējais spilgtākais piemērs ir Duntes iela, kur abās ielas pusēs pēkšņi tika izveidotas velojoslas, rezultātā pašlaik tur vērojami nepārtraukti transporta sastrēgumi. Situāciju šajā ielā kritizēja arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule, norādot, ka sastrēgumi te būtiski apgrūtina operatīvā transporta pārvietošanos.
Nenoliedzama pretruna veidojas starp pašvaldības publisko retoriku un reālajā rīcībā attiecībā uz mērķiem mierināt privātā autotransporta satiksmi un faktiski sekmēt, lai tas centrā iebrauktu aizvien mazāk, bet cilvēki daudz plašāk pārvietotos vai nu ar velosipēdiem, kājām vai arī sabiedrisko transportu. Proti, pat neskatoties uz daudzo satiksmes apgrūtinājumu ieviešanu, Rīgas dome joprojām labprāt Rīgas centrā un tā tuvākajās apkaimēs uztur maksas autostāvvietas, kas, loģiski, pilsētas kasē ienes gana lielus ienākumus, taču vienlaikus ir nepārprotams signāls privātā transporta īpašniekiem, ka viņi tomēr ir laipni gaidīti braukt ar savu auto uz centru un novietot to pašvaldības maksas stāvvietās. Šo loģiku apstiprina arī situācija tajās ielās, kur pat pēc velojoslu izveidošanas un tādējādi brauktuvju sašaurināšanas ir saglabātas maksas autostāvvietas, kas intensīvas satiksmes laikā jau atkal ir viens no sastrēgumu un sabiedriskā transporta kavēšanās iemesliem.