Viņš piebilda, ka savos dzīvokļos spiesti salt aptuveni vairāk nekā 22 000 dzīvokļu iemītnieki, lai gan parādā par apkuri ir ap 1700 dzīvokļu un nenomaksātās summas vērtējamas, kā nebūtiskas. Lai gan viņš piebilda, ka kopējais RNP veco parādu portfelis ir 40 miljoni eiro, no tiem vismaz 12 miljoni eiro ir tieši par siltuma piegādi.
Neimanis šo situāciju skaidroja ar pašreizējo normatīvo regulējumu, kura grozīšana nevirzās uz priekšu, lai gan Ekonomikas ministrija solījusi to risināt jau pirms gada. Proti, patlaban apkuri mājai ir iespējams nepieslēgt pat viena parādnieka dēļ.
Neimaņa ieskatā regulējumam jābūt tādam, ka siltuma piegādātājs nevar atteikt apkures pieslēgšanu, piemēram, ja parāds par apkuri mājai nav liels. Pašreizējos noteikumus viņš vērtēja kā tādus, kas ir pretrunā ar patērētāja interesēm, bet ir siltuma piegādātāja interesēs.
Vaicāts par uzņēmuma izsūtītajām vēstulēm parādnieku namu iedzīvotājiem, Neimanis skaidroja, ka tās nav draudu vēstules, bet gan piedāvājums novirzīt mājas uzkrājumu siltuma parāda segšanai vai maksāt avansu jeb priekšapmaksu, lai uz apkures sezonas uzsākšanas brīdi mājai būtu nulles parāds.
Viņš arī norādīja, ka Rīgas namu pārvaldnieks parādnieku māju iedzīvotājiem piedāvājis iesaistīties situācijas risinājumā un pauda cerību, ka "līdz salam" izdosies pieslēgt apkuri. Tiesa gan, Neimanis neprecizēja, vai tas notiks pie mīnus 1 vai mīnus 10 grādiem.
Viņš arī norādīja, ka uzņēmums otrdien vērsās pie Konkurences padomes, Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC), Ekonomikas ministrijas un SIA Rīgas siltums īpašniekiem, lai risinātu šo situāciju, ko Neimanis nosauca par klaji dominējoša stāvokļa izmantošanu.