De Tolli pieminekli Esplanādes malā pirmo reizi atklāja 1913.gadā. 1915.gadā Barklaja de Tolli statuju demontēja, bet postaments palika. 2002.gadā pēc uzņēmēja Jevgeņija Gomberga iniciatīvas tika uzstādīta atjaunota statujas kopija. Uzņēmējs savulaik centās Rīgas pilsētvidē "iedabūt" arī Krievijas cara Pētera I statuju.
Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes neiebilst pret pieminekļa postamenta pārvietošanu. Pārvalde norāda, ka pieminekļa postaments nav valsts aizsargāts kultūras piemineklis, bet tam ir kultūrvēsturiska vērtība, un tādēļ nav pieļaujama tā iznīcināšana.
Kā skaidro Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes vadītājs Juris Dambis, ņemot vērā sabiedrības un pašvaldības viedokli, ka pieminekli nepieciešams pārvietot, pārvalde neiebilst pret pārvietošanu, ja tiek nodrošināta minētās pieminekļa pamatnes saglabāšana.
Statuju pēc demontāžas plānots atdot Gombergam.
Domes sēdē izskanēja kaismīgas runas, aizstāvot pieminekļa saglabāšanu. Aktīvākie runātāji bija Latvijas Krievu savienības deputāti, piemēram, Inna Djeri pieminekļa aizvākšanā saskata rusofobiju, stulbumu un vēstures pārrakstīšanu. Viņa uzsvēra, ka cīnoties ar pieminekļiem Rīgā ielas nekļūs labākas un pilsētai naudas nekļūs vairāk.
Savukārt Natālija Ābola (GKR) paziņoja, ka ne Krievijas dzejnieks Aleksandrs Puškins, ne Barklajs de Tolli nepieder Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam. De Tolli vārds piederot arī Latvijas vēsturei.
Dāvis Stalts ("Kods Rīgai") atsaucās uz Valsts drošības dienestu, kas savā ziņojumā esot norādījis uz Krievijas politiku savas ietekmes vairošanai izmantot memoriālus un pieminekļus.