“Katram Rīgas ostā strādājošam stividoram un uzņēmumam, kas ostā darbojas, būs jākļūst efektīvākam no enerģijas patēriņa viedokļa, jāspēj būt zaļākam un jāspēj atlicināt investīcijas zaļajām tehnoloģijām. Šo virzienu mēs ostas attīstībā esam stingri iezīmējuši. Otrs būtisks virziens – digitalizācija, lai mēs spētu iet kopsolī ar šodienas transporta un loģistikas attīstības tendencēm un virzieniem pasaulē,” akcentē Rīgas brīvostas pārvaldnieks Ansis Zeltiņš.
“Zaļajām tehnoloģijām ir milzīgs atbalsts no Eiropas – līdzfinansējums atsevišķos gadījumos var sasniegt līdz pat 85%. Tas nozīmē, ka investīcijas atmaksātos ļoti ātri. Ja skatāmies uz šodienas enerģijas cenām, tad, piemēram, saules baterijas, pie tik ievērojama līdzfinansējuma, var atpelnīties pāris gadu laikā,” norāda Rīgas ostā strādājošo uzņēmumu intereses pārstāvošās organizācijas izpilddirektors Rihards Strenga.
Ostā darbojas daudz noliktavu ar kopējo platību vismaz 50 tūkst m2, kuru darbību varētu nodrošināt ar saules baterijām. Iespējas kļūt energoefektīvākiem un videi draudzīgākiem nav pilnā apjomā jāfinansē no saviem līdzekļiem – līdz pat 85% finansējuma ir iespējams piesaistīt no ES.
“Jau sākot ar pagājušo gadu, ir parādījušās ļoti daudz programmu Eiropas līmenī, kur uzņēmēji kā klāsteris var startēt ar “zaļajiem” projektiem un piesaistīt finansējumu tiešā veidā. Tas ir ļoti apjomīgs līdzfinansējums un mēs skatāmies šajā virzienā. Lai gan finansējuma saņemšanai neapšaubāmi ir jāizpilda daudz dažādi kritēriji, bet ja viss izdodas kā plānots, tad tās noteikti ir investīcijas, kas mērāmas miljonos. Ja skatāmies vidējo investīciju ostu sektorā Eiropā, nerunājot par pasauli, tad jebkura vidēja apjoma investīcija ir sākot no 100 miljoniem eiro. Piemēram, saules bateriju projekts neapšaubāmi būtu liels un nozīmīgs gan ostai, gan pilsētai gan no ekonomikas gan vides aspektiem,” stāsta R.Strenga.
Kā norāda R.Strenga, otrs būtisks attīstības virziens ir ostas procesu un kravu apstrādes operāciju digitalizācija. Jau šobrīd daudzi Rīgas brīvostā strādājošie uzņēmumi lielu daļu ikdienā veicamo darbu ir automatizējuši un digitalizējuši. Tomēr kopējās ambīcijas ostā ir radīt vienotu kravu uzskaites sistēmu, kura būtu savienota ar muitu un citiem valsts dienestiem, tā būtiski samazinot papīra dokumentu apriti, un ievērojami palielinot kapacitāti un kravu aprites ātrumu.
“Investīcijas ostas attīstībā – tās ir investīcijas Latvijas tautsaimniecībā. Ja skatāmies uz netiešo ietekmi, uz iekšzemes koproduktu – tie ir vairāki desmiti procentu. To mēs arī gribam akcentēt jaunajā ostu attīstības stratēģijā – ja būs spēcīgākas ostas un modernāki termināļi, tad Latvijas ekonomika arī augs ātrāk. Latvijas pamateksports tiešā mērā iet caur ostām, tāpēc ostām ir ļoti liela nozīme, lai Latvijas ekonomika kopumā augtu ātrāk. Arī otrādāk – daudzas izejvielas, tai skaitā transportvienības kā vieglie auto, vieglais komerctransports, nāk caur ostām. Arī metālapstrādes, mašīnbūves izejvielas – visas tiek piegādātas caur Latvijas ostām. Ostām modernizējoties un kļūstot vēl spējīgākām, mēs sniedzam ļoti lielu tiešo ietekmi uz Latvijas eksportčempioniem, ar ko mēs lepojamies,” akcentē R.Strenga.