Ar šādas programmas palīdzību varētu pielāgot patvērumam daudzīvokļu māju pagrabus un līdzīgas telpas.
Turklāt pašvaldība patvēruma telpas varētu ierīkot tai piederošās ēkās, kurās atrodas departamenti, citas organizācijas, paredzot iespējas apdraudējuma gadījumā patverties darbiniekiem, iestādes apmeklētājiem un blakus dzīvojošiem iedzīvotājiem.
Pašvaldībai arī esot jāizvērtē pazemes gājēju tuneļu un autostāvvietu iekļaušanu to telpu sarakstā, kuras piemērotas īslaicīgam patvērumam, teica Reinsons.
Kā komitejas sēdē norādīja Rīgas domes priekšsēdētāja vietniece Linda Ozola ("Kods Rīgai"), esot jāapzinās, ka šī jautājuma risināšana tiek sākta faktiski no nulles.
Viņa uzsvēra, ka ir jānosaka lielais mērķis, kuru varētu sasniegt kaut vai 50, 60 vai 70 gados, ka vēlamies pasargāt visus civiliedzīvotājus. Tas prasīs daudz laika, bet vienmēr esot jāsāk ar mazumiņu, rēķinoties, ka šobrīd nav iespējams patversmju ierīkošanā ieguldīt milzu līdzekļus un nav arī būvnormatīvu, pēc kuriem vadīties.
Taču drošībā ir jāiegulda, kaut vai pa mazumiņam, ir jāierīko ja ne patvertnes, tad drošas telpas vai patvērumam pielāgotas telpas.
Rīgas domes Drošības, kārtības un korupcijas novēršanas jautājumu komitejas sēdē tika uzklausīts Rīgas domes Civilās aizsardzības un operatīvās informācijas pārvaldes ziņojums par bumbu patvertnēm.
Civilās aizsardzības pārvalde Rīgā apzinājusi 355 bumbu patvertnēm piemērotas vietas. Dažas no šīm telpām esot labā stāvoklī, bet pārējām nepieciešama atjaunošana.
Daļēji apzināts arī dzīvojamais fonds un daudzdzīvokļu mājas, kuru pagrabtelpas varētu sniegt drošu patvērumu ārkārtas gadījumā.
Bumbu patvertnes iedaloties četrās drošības kategorijās. Ja tās prioritāri plānotas aizsardzībai pret konvencionālo apdraudējumu, to ierīkošanai neesot vajadzīgas desmitgades, ja būs paredzēts valdības atbalsts.