Raidījums norāda, ka Latvijas iedzīvotāji un uzņēmumi gadā izmet vairāk nekā divus miljonus tonnu atkritumu. Formāli nozarē ir konkurence, bet realitātē visā valstī saimnieko vai nu pašvaldību dibināti uzņēmumi, vai arī privāti monopoli.
"Pamazām tā situācija no likumdošanas viedokļa tika veidota tādējādi, ka tika izslēgta konkurence konkrētā teritorijā. Pamazām, norma pēc normas, to grozot, tika faktiski radīta šī situācija, ka konkrētās teritorijās pastāv tikai viena operatora izvēles iespēja. Paralēli likumdošanā tika izgrozīts tas, ka arī pašvaldībām, nerīkojot nekādus konkursus, ir tiesības pašām nodarboties ar atkritumu apsaimniekošanu - tīro biznesa funkciju, lai gan tirgū pastāv efektīvi konkurenti, kas varētu piedāvāt labāku piedāvājumu. Bet tas regulējums ir tāds, ka pašvaldībai pat nav jāsacenšas ar privātiem uzņēmumiem, parādot, ka viņa spēj būt efektīvāka vai ka ir kāda tirgus nepilnība," Nekā personīga likumdošanas aktus atkritumu apsaimniekošanā komentēja Konkurences padomes izpildinstitūcijas vadītājs Māris Spička.
Šomēnes arī Rīgā bija jāsākas monopolam uz 20 gadiem. Tas diviem privātiem uzņēmumiem Clean R un Eco Baltia vide garantētu 676 miljonu eiro ienākumus. Rīgas domes Mājokļu un vides departamenta direktors Anatolijs Aļeksejenko raidījumam skaidro, ka Tīrīga vienīgā izpildījusi visus nosacījumus, kas bija paredzēti nolikumā. Šis nolikums esot ticis izstrādāts, baltoties uz pētījumu, tomēr sīkākus komentārus par pētījumu viņš aicināja prasīt departamenta Vides pārvaldes vadītājai Evijai Piņķei.
Pamatojums atkritumu tirgus atdošanai vienās rokās balstās Rīgas domes 2015. gadā pasūtītā pētījumā. Tas maksāja 48 tūkstošus eiro un ieteica veidot kopuzņēmumu ar privātām kompānijām.
"Tur bija arī minēts, kādēļ, ņemot vērā šo nepieciešamo izmaiņu investīciju apjoma dēļ, iepirkuma formāts nebūtu piemērotākais, jo tas būtu ievērojami dārgāki tarifi nekā publiskā privātā partnerība. Savukārt vēl viens variants, tātad bez PPP, bez iepirkuma ir iespēja pašvaldībai nodrošināt šo pakalpojumu ar saviem līdzekļiem, tātad caur savu kādu pašvaldības uzņēmumu. Savukārt šī tēma jau bija apskatīta vēl vairākus gadus iepriekš, kad es ar šo jautājumu nestrādāju, bet, cik man ir informācija, ir bijušas divas darba grupas un faktiski iespēja, ka pašvaldība šo pakalpojumu nodrošina saviem spēkiem, tika noraidīta, tai skaitā arī Konkurences padomes iebildumu dēļ," raidījumam stāsta E. Piņķe.
Nekā personīga gan atzīmē, ka šobrīd pētījums jau ir novecojis, jo beidzot top atkritumu depozīta sistēma, uz ko Eiropas Komisija Latviju mudina jau gadiem. Pētījuma autori min, cik jāinvestē Rīgas atkritumu apsaimniekošanā, bet, kā pie šādiem aprēķiniem nonākuši, dokumentā nepaskaidro.
Rīgas mērs Oļegs Burovs (GKR) raidījumam nevēlējās komentēt, vai šāds pētījums, kurā, plānojot 20 gadus uz priekšu, nav pat minēta iespēja, ka daļa no ienākumiem zudīs līdz ar depozīta sistēmas ieviešanu, viņaprāt, ir kompetents.
Pētījumu par to, kā attīstīt atkritumu apsaimniekošanu Rīgā rakstīja divi uzņēmumi - Geo Consultants un Konsorts. Abi atrodas vienā ēkā Olīvu ielā. Intervijām firmu vadītāji nepiekrīt, jo runāt ar žurnālistiem Rīgas dome neesot devusi atļauju.
Raidījums atzīmē, ka Geo Consultants ir biežs valsts un pašvaldību konkursu uzvarētājs. Starp tā īpašniekiem ir Latvijas Universitātes prorektors Valdis Segliņš un Latvijas atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācijas valdes loceklis Jānis Ābeltiņš. Savukārt Konsortu dibinājis un vada kādreizējais finanšu ministrs Uldis Osis. Viņš bija ekspremjera Andra Šķēles padomnieks.
Tikmēr iepirkuma organizēšanai Rīgas pašvaldība piesaistīja juristu Edgaru Atlāci. 2013. gadā viņš īsu brīdi bija poligona Getliņi Eko darbinieks. E. Atlācis vadīja Getliņu iepirkumu komisiju, kas skandalozā konkursā atkritumu šķirošanas rūpnīcas celšanu uzticēja Vides pakalpojumu grupai - tolaik vēl A. Šķēlem daļēji piederošai firmai. Šķirošanas rūpnīcu projektēja un būvuzraudzību veica Geo Consultants. Tagad A. Šķēle vairs oficiāli īpašniekos neparādās, bet firma pievienota vienam no Tīrīgas monopolistiem Clean R.
E. Atlācis no poligona Getliņi Eko, kā arī tā īpašniekiem Rīgas un Stopiņu pašvaldības par juridiskajiem pakalpojumiem kopumā saņēma 600 tūkstošus eiro. Viņš jau gadiem konsultē arī Ziemeļvidzemes pašvaldībām piederošo atkritumu monopolistu ZAAO. E. Atlācis palīdzēja gatavot arī Jūrmalas atkritumu monopola iepirkumu, kurā uzvarēja Clean R, bijis arī Geo Consultants jurists, bet Atkritumu saimniecības uzņēmumu asociācija viņu izvirzījusi pārstāvēt nozares intereses darba grupā Vides ministrijā, Iepirkumu uzraudzības biroja konsultatīvajā padomē.
Pats E. Atlācis pirms tiesas nolēmuma paziņošanas komentārus nesniedza.
E. Piņķe atzīst, ka ar E. Atlāci bija noslēgts pakalpojumu līgums par juridisko pakalpojumu sniegšanu tieši publiskās un privātās partnerības ietvaros. "Iepriekšējā pieredze, es domāju, liecina tikai par labu, jo šis pretendents ir darbojies atkritumu jomā un viņu pārzina," pauda departamenta pārstāve.
Apstrīdētais Rīgas domes, Getliņi Eko un privāto kompāniju apvienības Tīrīga līgums parakstīts 14. jūnijā. Ja līgumu lauž, domei jāsamaksā privātajiem partneriem miljons eiro un pilnībā jākompensē ieguldījumi. Clean R nopircis 17 jaunus atkritumvedējus un pašizgāzējus, kā arī vairākus vieglos auto.
Rīdzinieku līdzšinējie rēķini par atkritumu izvešanu pieaugs no dažiem procentiem līdz pat 60%. Saskaņā ar koncesijas līgumu maksa par atkritumu kubikmetra izvešanu pirmajā gadā būs 17,65 eiro bez PVN un turpmāk ar katru gadu augs, līdz 23,41 eiro 2020. gadā.
Šajos aprēķinos nav paredzētas dabas resursu nodokļa izmaiņas. Bet tā kā tas palielināsies, tad tarifs kāps vēl straujāk. Lai gan iedzīvotājiem šķiroto atkritumu izmešanai jābūt bez maksas, tarifā iekļauta arī samaksa par to. Uz katru kubikmetru ierēķināta deviņu centu peļņa.
Sadaļa, kas varētu samazināt tarifu, ir ienākumi no sašķiroto atkritumu pārdošanas. Tomēr šajā ailē visos 20 gados ierakstīta nulle. 171lappusi garajā līgumā nav minēts, kam tiks ienākumi no pārstrādei derīgajām izejvielām. Pašlaik Latvijā 90% no visa pārstrādājamā iepakojuma uzpērk divi uzņēmumi, kopā apgrozot ap 16 miljoniem eiro gadā. Viens no tiem ir Latvijas zaļais punkts, kas cieši saistīts ar Tīrīgu veidojošo firmu Eco Baltia vide.
Līdz šī gada beigām visās Eiropas Savienības valstīs bija jāpanāk, ka pārstrādāta vai atkārtoti izmantota tiek puse no atkritumiem. Latvijā rādītājs ir viens no sliktākajiem - mazāk par ceturto daļu. Tieši Rīga ir vājākais posms, jo rada lielāko daļu valsts atkritumu. Ja Latvija turpinās ignorēt prasības, tad Eiropas Savienība var sākt pārkāpuma procedūru. Vides ministrija izstrādājusi likuma izmaiņas, kas liks tirgotājiem un ēdinātājiem nodalīt atkritumus, ko var pārstrādāt kompostā. Šādi bioloģiski atkritumi veido pat pusi no visa, kas tiek apglabāts atkritumu poligonos, tomēr to izvešana un pārstrāde būs dārgāka.
nauda nesmird?
patiesībā