Valsts neiejauksies Saskaņas un GKR lēmumā mainīt deputātu pārstāvniecību komitejās vairākuma nodrošināšanas dēļ

Iepriekš vēstīts, ka partiju Saskaņa un Gods kalpot Rīgai (GKR) koalīcija aizejošā Rīgas domes sasaukuma pēdējā sēdē trešdien veica priekšdarbus, lai spētu nodrošināt stabilu vairākumu visās Rīgas domes komitejās arī nākamajā sasaukumā, kurā abas partijas būtiski zaudējušas pozīcijas, tādējādi līdzšinējā nolikuma apstākļos tas būtu apgrūtinoši. Tika noteikts, ka turpmāk katrs deputāts varēs darboties vairāk nekā divās domes komitejās.

VARAM norāda, ka sniegs oficiālu atzinumu par Rīgas pilsētas domes saistošajiem noteikumiem pēc to saņemšanas ministrijā, un pašlaik sniedz tikai viedokli attiecībā uz jautājumu par deputātu tiesībām darboties vairākās komitejās.

Ministrija vērš uzmanību, ka domes ekskluzīvajā kompetencē ir noteikt domes komitejas, to skaitlisko sastāvu, kompetenci un darba organizāciju. Papildus attiecīgajā likumā noteikti nosacījumi, kuri jāievēro, veidojot komiteju sastāvu. Proti, katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības pārstāvju skaitu komitejā nosaka iespēju robežās proporcionāli no katras politiskās partijas vai vēlētāju apvienības ievēlēto deputātu skaitam, skaidro ministrijā.

VARAM skaidro, ka komitejas locekļu skaits nedrīkst būt mazāks par trim, un to locekļu skaits nedrīkst pārsniegt pusi no domes deputātu kopskaita, izņemot finanšu komiteju. Savukārt katram deputātam jābūt vismaz vienas domes komitejas loceklim. Līdz ar to likums "Par pašvaldībām" nosaka minimālo komiteju skaitu, kur var darboties deputāts, bet ne maksimālo.

Savukārt, komentējot Rīgas domes apstiprinātos pašvaldības 2017.gada budžeta grozījumus, kuros pašvaldības ieņēmumi plānoti 885,8 miljonu eiro apmērā un izdevumi paredzēti 948,7 miljonu eiro apmērā, tādējādi palielinot budžeta deficītu no 28,8 līdz teju 63 miljoniem eiro, ministrija norāda, ka pašvaldības savus budžetus izstrādā, apstiprina un izpilda patstāvīgi.

"Valsts pārvaldes institūcijas nedrīkst iejaukties pašvaldību budžetu izstrādāšanā un izpildē, ja tas nav paredzēts likumā. Līdz ar to VARAM nav tiesiska pamata norādīt pašvaldībai uz finanšu līdzekļu novirzīšanu konkrētiem mērķiem vai izmaiņām budžetā," secina VARAM.