Vienlaikus gan jāatzīmē, ka apstrādes rūpniecībā kopējās tendences joprojām ir pozitīvas, savukārt kritumi ieguves rūpniecībā un enerģētikā parasti ir pārejoši, līdz ar to turpmākajos mēnešos izaugsmes rādītājiem vajadzētu atkal uzlaboties. Tomēr jūlijā un augustā kopā rūpniecības pieaugums pēc sezonāli neizlīdzinātajiem datiem bijis vien 1,1%, lai gan otrajā ceturksnī rūpniecības izlaide palielinājās par 6,6%. Šāda rūpniecības izaugsme jūlijā un augustā kopā ar gandrīz tikpat lēno mazumtirdzniecības pieaugumu liek domāt, ka ja vien nebūs kādi pozitīvi pārsteigumi septembrī, tad ekonomikas izaugsme trešajā ceturksnī varētu būt zemāka nekā gada pirmajā pusē.
Pēc vairāk nekā pusotra gada nepārtraukta pieauguma augustā fiksēts neliels kritums kokapstrādē, kur izlaide samazinājusies par 0,8% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu. Šis kritums gan, visticamāk, vēl neliecina par kādām negatīvām tendencēm un turpmākajos mēnešos nozare varētu atgriezties pie mērenas izaugsmes. Bez kokapstrādes augustā 2% kritums fiksēts gatavo metālizstrādājumu ražošanā, lai gan šajā nozarē iepriekšējos mēnešos bija vērojams ļoti straujš izlaides kāpums, kas iespējams izrādīsies pārejošs. Tāpat kā jau ierasts augustā kritums turpinājās arī apģērbu un tekstilizstrādājumu ražošanā, kur izlaide šoreiz samazinājusies par attiecīgi 14,9% un 3,8%.