Tomēr gada inflācija februārī bija -0,1%. Deflāciju galvenokārt noteica cenu kritums precēm (-1%), kamēr pakalpojumiem cenas pieauga par 2,4%. Turpmākos divus trīs mēnešus vidējais cenu līmenis gada izteiksmē atradīsies zem pērnā gada atzīmes, kad tas pamazām atsāks pieaugt. Primāri inflācijas pieaugumu turpinās veidot cenu kāpums pakalpojumiem. Lielākais inflācijas svārstību potenciāls slēpjas naftas cenu izmaiņās. Īstermiņā tā šūposies esošajā amplitūdā, kas ir ap 60 dolāriem par barelu, kaut joprojām pastāv faktori, kas varētu likt tai sarukt līdz nesenā pagātnē uzrādītajam cenu minimumam. Vidējā termiņā prognozes sola tās stabilizēšanos ap 70 dolāriem. Patlaban naftas cenu kritums neitralizē negatīvo elektroenerģijas cenas kāpuma ietekmi uz inflāciju. Pārtikas cenas saglabāsies relatīvi stabilas. Dzīvīgākas izmaiņas pārtikas cenās atsāksies līdz ar sasniegumiem eksportā, kā arī izmaiņas var viest Krievijas politikas maiņa (sankcijas, sarežģījumi ar ražu, eksporta ierobežojumi utt.). Neskatoties uz cenu tendencēm gada pirmajā pusē, gada otrajā pusē inflācija kļūs nedaudz jestrāka. Tādēļ šā gada inflācijas prognoze ir 0,7%.
SEB banka: Februārī naftas, satiksmes tarifu un gurķu inflācija
Februārī cenas palielinājās par 0,3%, ko galvenokārt nodrošināja cenu pieaugums pakalpojumiem (+0,7%). Precēm cenas palielinājās par 0,1%. Cenu pieaugumu galvenie faktori mēneša laikā bija cenu pieaugums dārzeņiem – veikalu plauktos parādījās jaunā raža, Rīgas satiksmes palielinātie braukšanas tarifi un degvielas cenas pieaugums.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.