Jumta seguma materiāli tika iegādāti no ražotāja Vācijā - KME Germany AG&Co.KG, kas ir lielākais vara skārda ražotājs Eiropā. Skonto būve ir iesniegusi rūpnīcas veiktos skārda partijas testēšanas pārskatus, kas veikti atbilstoši EN 10204:2004 prasībām, informēja Klēbergs.
"Esam gatavi pieprasīt no ražotāja, kas vienlaicīgi ir arī piegādātājs, papildu kvalitāti apliecinošus dokumentus par skārda kvalitāti un tā atbilstību tehniskā projekta prasībām, ja atbildīgajam institūcijām tādi būs nepieciešami," piebilda Klēbergs.
Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB), veicot pārbaudi par Saktas ziedu tirdziņa paviljona būvniecību, konstatējis, ka būvniecības procesā nav ievēroti vispārīgie būvnoteikumi, kas nosaka kārtību, kādā būvobjektā aizpildāms būvdarbu žurnāls, - tajā neatbilstoši noteikumu prasībām ticis ierakstīts Saktas ziedu paviljona jumta segumam izmantotais materiāls - patinēts varš, informēja Rīgas domē.
"Tas rada šaubas, vai paviljonam uzliktais jumta un apakšējā seguma materiāls atbilst paviljona tehniskajā projektā noteiktajam jumta materiālam," teikts KNAB vēstulē.
KNAB pieprasījis SIA Skonto Būve iesniegt jumta seguma - patinēta vara - atbilstības deklarāciju, pēc tam lūdzis Patērētāju tiesību aizsardzības centru (PTAC) kā tirgus uzraudzības institūcijai veikt pārbaudi par minētā būvizstrādājuma atbilstību normatīvo aktu prasībām.
Kā liecina aģentūras LETA arhīva informācija, paviljonu jumta seguma materiāls iepriekš tika minēts kā viens no iemesliem, kāpēc ziedu tirdzniecības paviljoni izcēlušies ar augstām izmaksām. Patinēta vara skārds ir ekskluzīvs un dārgs materiāls, un tā izmantošanu jumta segumam esot pieprasījusi Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcija (VKPAI). Līdz ar to jumta seguma izmaksas veidoja 120 600,91 latu no kopumā būvniecībā ieguldītajiem 736 524 latiem, neieskaitot pievienotās vērtības nodokli.
Saskaņā ar PTAC veikto novērtējumu SIA Skonto Būve iesniegtā dokumentācija nav uzskatāma par preces atbilstību apliecinošiem dokumentiem, tāpēc KNAB vēršas Rīgas domē, lūdzot to kā kapitāla daļu turētāju SIA Rīgas nami nodrošināt paviljona jumta seguma materiāla pārbaudi.
Ievērojot vēstulē minēto, SIA Rīgas nami kapitāldaļu turētāja pārstāvis Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks (GKR) uzdevis uzņēmuma valdei nodrošināt ziedu paviljona jumta seguma materiāla ekspertīzes veikšanu un par pārbaudes rezultātiem nekavējoties informēt gan KNAB, gan Rīgas domi.
Tika izvērtēta pašvaldības SIA Rīgas nami valsts amatpersonu darbību atbilstība likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normām, veicot Saktas puķu tirgus paviljona pie Tērbatas ielas būvniecību 2011.gadā, taču citi likuma pārkāpumi nav konstatēti, minēts KNAB vēstulē, kas šonedēļ saņemta Rīgas domē.
Jau ziņots, ka kopš 2011.gada novembra Rīgas vēsturiskajā centrā atvērts jaunuzceltais Saktas ziedu tirgus paviljons ar 30 ziedu tirdzniecības vietām, kuru kopējā platība ir 311,2 kvadrātmetri. Salīdzinājumā ar vairākām pērn Latvijā uzceltām vai renovētām izcilām ēkām paviljoni izceļas ar rekordlielām būvniecības izmaksām - to celtniecība izmaksājusi 2890 latus kvadrātmetrā, kamēr Rīgas biržas restaurācijas izmaksas bija 2430 lati kvadrātmetrā, bet Skrundas pils atjaunota par 690 latiem kvadrātmetrā. Iepirkuma konkursā uzvarēja Skonto būve ar lētāko piedāvājumu par 736 524 latiem.
Saktas ziedu tirgus būvniecības izmaksas būtiski ietekmējis apstāklis, ka tirgus atrodas parka teritorijā un Rīgas vēsturiskā centra robežās, līdz ar to projektu par 30% sadārdzinājuši Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijas (VKPAI) noteiktie ierobežojumi, nosacījumi un citas prasības, iepriekš apgalvoja pašvaldības SIA Rīgas nami pārstāve Terēza Luksa.
Jau ziņots, ka projekta gaitā, nojaucot vecās būdas un būvējot jaunus paviljonus, tirgotājiem tā arī nav nodrošināta būtiska ikdienas nepieciešamība - labierīcības. Pa dienu tirgotāji apmeklē līdzās esošo maksas tualeti, taču tā strādā tikai līdz plkst.20 vakarā, tāpēc tiem, kuri ziedus tirgo visu nakti, tāpat kā agrāk, nākas lavīties uz Tieslietu ministrijas dzīvžogu vai Vērmaņdārza krūmiem. Arī tualešu trūkums esot skaidrojams ar VKPAI prasībām, saskaņā ar kurām ēkas sienām jābūt caurspīdīgām, līdz ar to nebija iespējams izbūvēt tualetes un palīgtelpas.