Swedbank: Cenu kāpums joprojām pieticīgs

Salīdzinājumā ar pērnā gada augustu lielākais cenu kāpums bija viesnīcām un restorāniem (5%), ka arī alkoholam un tabakai (2%). Pārtikas cenas kopumā gada laika nemainījās (augļi un dārzeņi, maize un cukurs bija lētāki nekā pirms gada, savukārt piena produkti, gaļas un zivs produkti bija dārgāki). Degvielas cenas bija par 3,6% mazākas nekā pirms gada.Arī eirozonā inflācija saglabājas ļoti vāja (augustā tā bija vien 0,3% salīdzinājumā ar pērnā gada augustu), kas bija viens no iemesliem Eiropas centrālās bankas lēmumam vēl vairāk samazināt procentu likmes. Gan Latvijā, gan eirozonā kopumā izejvielu cenu attīstība ir viens no pamatojumiem tik zemai inflācijai. Piemēram, pēc _The Economist _datiem augustā pārtikas cenas pasaulē bija par 2% un naftas cenas par 10% zemākās nekā pirms gada. Atšķirībā no Latvijas, vēl viens no iemesliem tik zemai inflācijai eirozonā ir arī vājš algu kāpums. Savukārt Latvijā darbaspēka izmaksu kāpums pakāpeniski atspoguļojas pakalpojumu cenu pieaugumā. Kamēr preču cenas augustā bija par 0,1% zemākas nekā gadu iepriekš, pakalpojumi bija dārgāki par 3,2%.Jau pašlaik veikalos var redzēt patērētājiem labvēlīgu ietekmi no 7.augustā Krievijas ieviestā embargo uz, piemēram, augļu un dārzeņu, kā arī piena produktu cenām. Nopublicētajos inflācijas datos tas vēl pilnība nav ņemts vērā, jo cenu datus statistikas pārvalde parasti vāc mēneša vidū. Līdz ar to tas turpinās dzīt inflāciju uz leju arī rudens mēnešos. Tajā pat laikā eiro kursa pavājināšanās pret dolāru padarīs importētas preces (piemēram, degvielu vai gāzi, kas tiek pirkti dolāros) dārgākas un varētu daļēji kompensēt šo labvēlīgo pārtikas cenu ietekmi.Swedbank prognoze šī gada vidējam patēriņa cenu kāpumam ir 0,8%.