Proti, runa ir par nesaprotamo valdības spītību, atsakoties izpildīt Saeimas savulaik pieņemto lēmumu, ar kuru Ministru kabinetam tika uzdots līdz 2024. gada 29. oktobrim izstrādāt un apstiprināt Garkalnes un Ādažu pagastu robežu grozījumus, paredzot Garkalnes pagasta daļas atdalīšanu un pievienošanu Ādažu pagasta administratīvajai teritorijai. Vakar Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldības komisijas sēdē deputāti konstatēja, ka valdība Saeimas uzdevumu joprojām nav izpildījusi, tāpēc pieņēma lēmumu uzdot Ministru kabinetam nekavējoties lemt par Ādažu un Ropažu novadu robežu grozīšanu, lai nākamā gada pašvaldību vēlēšanās iedzīvotāji varētu kandidēt vēlēšanās un balsot atbilstoši jaunajām pašvaldību teritorijām, ziņoja aģentūra LETA.
Šīs situācijas nianses Diena aprakstīja jau vakardienas izdevumā rakstā Līdz vēlēšanām Garkalni nedalīs par otrdien valdības sēdē lemto nekādas izmaiņas neveikt, kurā Ādažu novada domes priekšsēdētāja Karīna Miķelsone pauda viedokli, ka attiecīgais valdības apstiprinātais Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministrijas priekšlikums nedalīt Garkalnes pagasta teritoriju liecina, ka ir "citas intereses", kas ir augstākas par iedzīvotāju un likuma interesēm.
Nevienam Latvijā sen vairs nebūt nav nekāds pārsteigums, ka nereti ierēdniecība un pēc tam arī politiķi mēdz iniciēt un pieņemt lēmumus, kuru "dziļākā jēga" ir saprotama vien pašiem šo lēmumu radītājiem, bet kas diezgan bieži ir atrauti no reālās dzīves. Turklāt visvairāk šādās situācijās pārsteidz tas, ka valsts pārvaldē strādājošie un attiecīgi no nodokļu maksātāju naudas atalgotie šādu, maigi sakot, ačgārnu lēmumu radītāji pat neuzskata par nepieciešamu ieklausīties citu – nereti daudz zinošāku un konkrēto situāciju izprotošu – cilvēku viedoklī. Pat vēl vairāk – pat ja arī tiem, kurus tiešā mērā konkrētā lēmuma radītās sekas ietekmēs, izdodas tapt uzklausītiem, tik un tā viņu argumentiem pretī tiek nolikti divtik vairāk pretargumentu, kas nereti gan drīzāk ir pseidoargumenti bez jebkāda loģiska pamatojuma.
Ikviena jauna valdība nāk ar solījumu mazināt birokrātiju, kas kaitē nodokļu maksātāju ikdienai. Diemžēl atkal un atkal politiķi un ierēdņi ar savu rīcību apliecina, ka darbi ne vienmēr seko vārdiem.