Mājsaimniecību patēriņš joprojām bijis Latvijas izaugsmes galvenais dzinulis, ko turpināja balstīt algu kāpums un zema inflācija. Eksporta izaugsme turpināja palēnināties, visticamāk, jūtot ietekmi no vājāka pieprasījuma Krievijā un Krievijas 7.augustā ieviestā embargo, tomēr vēl arvien turējās virs nulles. Savukārt investīcijas gan atkal noslīdēja negatīvajā teritorijā – uzņēmumi pašreiz atliek jaunas investīcijas, gan bažījoties par ģeopolitisko neskaidrību, gan gaidot jaunā plānošanas perioda ES struktūrfondus. Tas gan nozīmēja arī mazāku nepieciešamību pēc importa, un importa kritums tādējādi uzlaboja ekonomikas izaugsmi.Raugoties uz nozarēm, straujāk augošais 3.ceturksnī bija finanšu sektors un operācijas ar nekustāmo īpašumu, tomēr izaugsmi veicināja arī iekšzemes tirdzniecība un transports. Šīs četras nozares veidoja gandrīz pusi no kopējās ekonomikas izaugsmes.Pēdējā ceturkšņa dati varētu būt nedaudz vājāki, tāpēc Swedbank pašreizējā izaugsme prognoze šim gadam paliek 2,3%. Pieejamie dati par oktobri gan ir salīdzinoši labi – mazumtirdzniecības apgrozījums auga, uzņēmēju un patērētāju noskaņojums uzlabojās. Sagaidāms, ka nākamgad izaugsme varētu kļūt sabalansētāka un, iespējams, nedaudz straujāka, paātrinoties eksporta un investīciju izaugsmei. Tam palīdzēs gan izaugsmes paātrināšanās eirozonā, gan Krievijas-Ukrainas konflikta zināma stabilizēšanās.
Swedbank: Investīcijas atkal krīt, bet eksports vēl turas
Kā arī tika gaidīts, pārskatītie Centrālās statistikas pārvaldes dati demonstrē nedaudz straujāku ekonomikas izaugsmi Latvijā 3.ceturksnī, nekā tas bija redzams operatīvajā novērtējumā. Proti, gada izaugsme ir bijusi 2,4% (nevis 2,1%), kas ir pat nedaudz straujāka nekā iepriekšējā ceturksnī (2,3%). Sezonāli izlīdzināta ceturkšņa izaugsme, kas labāk norāda uz attīstības pagrieziena punktiem, gan palēninājusies uz 0,5% no 0,8% iepriekšējā ceturksnī.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.