Vienotība skeptiska par FM piedāvātām nodokļu reformas pamatnostādnēm

Politiķe skaidroja, ka ir uzdoti konkrēti jautājumi saistībā ar plānoto reformu, kā arī nepieciešams skaidrs modelis, kas apliecinātu finansējuma nesamazināšanos prioritārajām nozarēm. Piemēram, neesot piedāvāts veselības aprūpes finansēšanas modelis, nav skaidrs, kā tiks risināts jautājums ar izdevumu pieaugumu Iekšlietu ministrijai, Veselības ministrijai, norādīja Āboltiņa. Viņa skaidroja, ka izdevumu pieaugums saistīts ar akcīzes nodokļa pieaugumu degvielai, tātad finansējumu operatīvajam transportam.

Vienotības pārstāve arī apšaubīja, ka pašlaik piedāvātā reforma sasniegs visus iepriekš definētos mērķus, piemēram, nevienlīdzības samazināšanu. Viņa piebilda, ka reforma sasniedzot tikai vienu mērķi - ekonomikas stimulēšanu.

Līdz ar to vēl būtu nepieciešama nopietna saruna, jo pašlaik "Vienotībai" esot vairāk jautājumu nekā atbilžu saistībā ar reformu. Pēc gūtajām atbildēm Vienotība arī lems par iespējamo atbalstu reformai, norādīja Āboltiņa.

Savukārt vairākums no Zaļo un zemnieku savienības (ZZS), kuras pārraudzībā ir Finanšu ministrija (FM), konceptuāli atbalsta nodokļu pamatnostādnes, taču politiskajā spēkā vēl turpinās diskusijas un gala lēmums pagaidām nav pieņemts, aģentūrai LETA norādīja ZZS valdes loceklis Edgars Tavars. Paužot savu personīgo viedokli, politiķis uzsvēra, ka nodokļu pamatnostādnes ir jāatbalsta un jāvirzās uz priekšu, jo no valsts konkurētspējas pozīcijām ļoti būtiska ir tajās paredzētā darba spēka nodokļa samazināšana. Šāds solis arī veicinās atteikšanos no algu maksāšanas aploksnē, pauda politiskā spēka vadības pārstāvis.

Taujāts par paredzēto degvielas akcīzes nodokļa palielināšanu, Tavars uzsvēra, ka to varētu darīt tad, ja līdzekļi tiks novirzīti ceļu sakārtošanai, nevis aizies "kopējā katlā". ZZS valdes loceklis gan atzina, ka par degvielas akcīzes celšanu gaidāma smaga diskusija. Tāpat nodokļu reforma paredz iedzīvotāju ienākuma nodokļa samazināšanu, tātad to vajag kompensēt no kādas jomas, kur tas "vismazāk sāp", viņš norādīja.

Savukārt attiecībā uz papildus līdzekļu atrašanu veselības aprūpei, Tavars atbildēja, ka pašlaik nevar atbildēt par finansējuma avotiem. Par to būs jāturpina diskusija, teica politiķis, piebilstot, ka šī jautājuma apspriešana ir sākusies ļoti laicīgi.

Arī Nacionālā apvienība Visu Latvijai!-TB/LNNK (NA) vēl diskutēs par iecerēto reformu. NA līdzpriekšsēdētājs Gaidis Bērziņš aģentūrai LETA pauda viedokli, ka būtu vēl nepieciešams diskutēt un vienoties par jautājumiem, kas saistīti ar atvieglojumiem par apgādībā esošām personām. Pēc diskusijām partijas valdē politiskais spēks arī lems par savu nostāju.

Kā ziņots, FM saskaņošanai nodevusi nodokļu reformas pamatnostādnes, aģentūru LETA informēja ministrijā. FM nosūtījusi saskaņošanai visām nozaru ministrijām, sociālajiem, kā arī citiem sadarbības partneriem "Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu 2018.-2021.gadam" projektu. Atzinumi tiks gaidīti līdz 24.aprīlim, lai jau 28.aprīlī to varētu izskatīt Ministru kabineta ārkārtas sēdē.

Nodokļu reforma paredz ieviest divas iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) pamatlikmes - 20% ienākumiem līdz 45 000 eiro gadā un 23% ienākumiem virs 45 000 eiro gadā. Iecerēts būtiski paaugstināt ar IIN neapliekamo diferencēto minimumu uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī paaugstināt atvieglojumu par apgādībā esošām personām no 175 uz 250 eiro mēnesī. Reforma paredz arī daudzas citas izmaiņas.

Reformas ieviešanas rezultātā radušos nodokļu ieņēmumu zudumus iecerēts kompensēt ar akcīzes nodokļa celšanu degvielai, cigaretēm un alkoholam.