Latvijas iedzīvotāji kopīgi paveica neiedomājamu darbu, pārvarot grūtības, kas skāra teju katru ģimeni Latvijā, soli pa solim ieviešot un īstenojot taupības pasākumus, kas ļāva mūsu valstij pārdzīvot pasaules finanšu krīzes smagāko brīdi 2009.gadā. Tā ir solidāra un atbildīga rīcība, turpretī Grieķijas valdība, pieņemot starptautisku finansiālu palīdzību, bet vēlāk atsakoties parādu atdot, šobrīd uzvedas kā šantāžisti, kuri par ķīlniekiem saņēmuši paši savu tautu, uzskata Āboltiņa.
"Es ieteiktu Grieķijas valdības vadītājiem tikties ar Latvijas pensionāriem un pārliecināt viņus, ka Latvijai nepieciešams piedalīties Grieķijas "budžeta caurumu lāpīšanā"," pauž Vienotības līdere, atgādinot, ka Latvijas iedzīvotāju algas un pensijas joprojām ir ievērojami mazākas nekā tās ir Grieķijā. Grieķijas vadītāju apgalvojumi nav ne racionāli, ne morāli pamatoti, viņa norāda. Par bezatbildīgu Āboltiņa uzskata arī Grieķijas nu jau bijušā finanšu ministra rīcību. "Viņš kā kapteinis, kurš pats uzvedis kuģi uz sēkļa, nu steidz to pamest kā pirmais."
Vērtējot kopējo situāciju Eiropā, Āboltiņa norāda, ka Grieķijas piemērs būs ļoti svarīgs visai Eiropas konkurētspējai. Ikkatrai valstij jāspēj sabalansēt ieņēmumus ar izdevumiem, un iedzīvotāju algām un pensijām ir jābūt atbilstošām katras valsts ekonomiskās attīstības līmenim.