Turcijā viss sākās ar mierīgu demonstrāciju pret apbūves darbiem blakus centrālajam Taksimas laukumam, tikai dažas dienas vēlāk Turcijas lielākajās pilsētās uz ielām bija izgājuši jau simtiem tūkstoši demonstrētāju, un runa ne tuvu vairs nav tikai par nevēlamiem būvdarbiem.
Arvien vairāk kritikas izpelnās Turcijas Ministru prezidenta Redžepa Erdoana izvēlētā politika kopumā, un dažs plašos protestus jau paspējis nodēvēt pat par Turcijas pavasari. Erdoanam tiek pārmests despotisks vadības stils, un jāsaka, ka ar saviem izteikumiem viņš šos pārmetumus nemaz arī nav centies kliedēt. «Tagad ir parādījies jauns drauds, ko sauc par tviteri, manā izpratnē sociālie mediji kopumā ir lielākais drauds sabiedrībai,» tā protestu iemeslus vērtē Turcijas Ministru prezidents.
Kamēr daudz uzmanības ticis pievērsts Taksimas laukuma apbūvei, 29. maijā Turcijā tika svinēta pamatakmens ielikšana pie plānotā tilta, kuram nākotnē būs jāsavieno abas Bosfora jūras šauruma puses. Zīmīgi šajās svinībās bija ne tikai tas, ka sanākušos viesus Erdoans uzrunāja arābu, nevis turku valodā, bet arī tas, ka tilts nosaukts Selima I vārdā, kurš tika dēvēts arī par Yavuz - Bargo vai Nežēlīgo. Selims I bija lielisks karavadonis un tipisks Osmaņu impērijas despots, viņš bija pārliecināts sunnīts un savas valdīšanas laikā enerģiski vērsās pret šiītiem, pakļāva lielāko daļu Persijas impērijas un Ēģiptes, kā arī ieguva kontroli pār visu Arābijas pussalu. Lai arī nozīmīgu būvju dēvēšana dižu vēstures personību vārdā ir ierasta lieta, tomēr šādu izvēli var uzskatīt par pietiekami ambiciozu un provokatīvu.
Šajā sakarā interesants ir arī Erdoana alternatīvas piedāvājums protestētājiem - no Taksimas laukuma aizvākt Turcijas republikas simbola Kemala Ataturka statuju un tās vietā uzbūvēt mošeju. Turki ne tuvu nav tā tauta, kurai trūktu patriotisma vai lielnācijas apziņas, tomēr apstākļi liecina, ka Erdoans ar savu despotisma flirtu ir pārspīlējis un iepeldējis riskantos ūdeņos. Kopumā Turcija atrodas uz ļoti laba ceļa - tai ir izdevies modernizēt ekonomiku, veiksmīgi veikt reformas banku un komunikāciju sektorā, Turcija ir muitas savienībā ar ES un, par spīti krīzei, varēja priecāties par stabilu izaugsmi. Tagad visai īsā laikā Erdoans ir pamanījies sev jau divreiz pielikt priekšā kāju. Pirmkārt, vēlēdamies apvaldīt protestus ātri un ar stingru roku, pietiekami nenovērtējot sabiedrības noskaņojumu, otrkārt, pārrēķinoties Sīrijas jautājumā. Tā pamazām Turcija ir kļuvusi ne vien par galveno starpnieku Sīrijas opozīcijas spēku apgādei ar bruņojumu, tā arī ļauj savā paspārnē operēt dažādu nokrāsu islāmistiem un ir uzņēmusi 300 000 Sīrijas bēgļu. Divi gadi ir pagājuši, taču Asada režīms nekrīt, pat tieši pretēji, drīzāk atgūst pozīcijas, un arī NATO partneri konfliktā līdz šim bijuši ar mieru iesaistīties tikai netieši.
Taču, lai gan situācija ir nestabila, Erdoans turpina provocēt. Vai drīzumā arī viņš sagaidīs savu pavasari?