Coca-colu pasaulē ikdienā lieto divi miljardi cilvēku, un nevienam prātā nenāk to aizliegt. Coca-Cola ir lielākais olimpisko spēļu sponsors un nevienam nenāk prātā atņemt tai sponsorēšanas vai reklamēšanās tiesības. Patiesībā Coca-Cola ar Apple šobrīd cīnas par pasaulē dārgākā brenda nosaukumu. Un savā cīņā par tirgu iezīmē sevi kā ražotāju, kas atbalsta veselīgu dzīvesveidu un sportu.
Šī iemesla dēļ Coca-Cola atbalsta Eiropas gada projektus– pērn tas bija cīņa pret adipozitāti (aptaukošanās), mainot uztura paradumus, šogad– veselīga un aktīva novecošanās. Šos Eiropas projektus Coca-Cola atbalsta visā Eiropā, ar lielāku aktivitāti Skandināvijā un Vācijā, bet sporta virzienā – Dienvideiropā. Un būtu visai dīvaini, ja gadā, kad Eiropa pārliecina savus iedzīvotājus lietot uzturā vairāk saknes un dārzeņus (Latvijas lokalizējums – lietosim Latvijā ražotus dārzeņus un augļus piecas reizes dienā), Latvija atteiktos no līdzekļiem un to nedarītu. Ja šādu kampaņu rīkotu valsts institūcija, tā nevarētu uzsvaru likt uz Latvijas ražotāju, bet Latvijas Ārstu biedrība to darīja, kopā ar Zemkopības ministriju izceļot tieši Latvijas ekoloģiski ražotās saknes un augļus.
Pērn par Coca-colas un citu sponsoru saziedotu naudu (ne santīma valsts naudas) notika Zaļās ceturtdienas un divdesmit preses konferences – diskusijas par veselīga uztura jautājumiem, arī Dienas diskusija par skolēna uzturu, arī Latvijas Avīzes diskusija par ģenētiski modificētiem un ķīmiski audzētiem dārzeņiem izstādē Riga Food. Pateicoties Latvijas Radio 2, LNT, Baltijas 1. kanāla un citu mēdiju atbalstam kampaņa ievērojami pārsniedza atvēlētos līdzekļus. Un galu galā – nevienam Latvijas Ārstu biedrības grāmatvedības dati nav noslēpums. Mēs tiešām ticam, ka šogad mums izdosies kampaņa par vecāku ļaužu iesaistīšanu sporta un fizisko aktivitāšu pasākumos, kur atkal Coca-Cola varētu būt viens no sponsoriem. Un līdzīgas kampaņas būs visās Skandināvijas valstīs un Lielbritānijā. Latvijas Ārstu biedrība nesaņem naudu no valsts un visi līdzekļi sabiedrības veselības darbam mums ir jāatrod pašiem – biežāk ārpus Latvijas, nekā Latvijā.
Tagad par Coca-Colu. Būtisko – izņemt saldinātos dzērienus no skolām – Latvijai ir izdevies. Coca-Cola satur pietiekami daudz kofeīna un daudz par daudz cukura, lai to neieteiktu (manā versijā– aizliegtu) bērniem līdz 12 gadu vecumam, grūtniecēm, zīdītājām, cilvēkiem ar lieku svaru, mazkustīgu dzīvesveidu, iekšējās sekrēcijas, kā arī sirds un asinsvadu slimībām. Bet jebkuram cilvēkam dzīves iekrāsošanai ēdamkarote Coca-Colas trīs reizes dienā ir gana laba. Visā pasaulē notiek cīņa ar lielajiem saldo dzērienu iepakojumiem. Ja bērns izdzer divu litru pudeli kolas, kvasa vai tarhūna, viņš saņem vairāk nekā 350 gramus cukura. Un Latvija, gluži kā citas Eiropas valstis, ar interesi seko tiesas procesiem Ņujorkā, kurā tiek mēģināts panākt lielo iepakojumu un lielo glāžu aizliegums. Eiropā aptaukošanās epidēmija vēl nav sasniegusi ASV apmērus, pie tam – to, ko amerikāņi sauc par "kolas vēderiem", pie mums dēvē par "alus vēderiem". Latvijā ir pietiekami daudz citu, ļoti sasāpējušu sabiedrības veselības problēmu, ko vienlaikus risināt, smagākā šodien – smēķēšana un alkohola lietošana bērnu un pusaudžu, īpaši meiteņu vidū.
* teksts nav rediģēts - red.