Viņš uzsvēra, ka jautājums par Astravjecas AES ir ļoti komplekss. "Vispirms jāatzīmē, ka Baltijas valstis ir Nord Pool sistēmas dalībnieces, tātad mēs iepērkam un pārdodam elektroenerģiju caur šo sistēmu, un šādā veidā tirgus funkcionē. Mēs joprojām esam integrēti arī tā saucamajā BRELL sistēmā, kas ir Baltkrievijas un Krievijas [elektroapgādes] sistēma, kura nodrošina elektrības jaudu balansēšanu un stabilu sistēmas darbību. Mēs esam pārejas posmā, lai atslēgtos no šīs sistēmas, tas ir tā saucamais desinhronizācijas process. Jaudas balansēšanu jautājumu risinām vai nu caur Centrāleiropas sistēmu, caur Poliju, vai caur Skandināvijas valstīm. Visticamākais izskatās Polijas scenārijs. Lai nodrošinātu savas jaudas deficītus, ik pa laikam iepērkam no BRELL sistēmas nepieciešamos enerģijas apjomus, tie ir aptuveni 16% elektrības gadā." klāstīja Ašeradens.
Attiecībā Astravjecas AES ministrs uzsvēra, ka Minska nav tālu un drošības standartu un vides prasību ievērošana ir fundamentāli svarīga. "Nevienam maz neliksies, ja tur kaut kas notiks. Mums tomēr liekas, ka starptautiskie standarti šādos procesos tiek pieskatīti un Atomenerģijas aģentūra to uzrauga. Ja runājam par tirdzniecību, mēs ne līdz galam piekrītam viedoklim, ka viena stacija ietekmē visu tirdzniecības procesu, jo tīklā, tāpat kā bankā, nevar tieši nodalīt, ka šī ir jūsu nauda, bet tā jau cita. Uzskatām, ka mums vajadzētu nedaudz mierīgāk skatīties uz šo jautājumu," skaidroja Ašeradens, piebilstot, ka atbilstoši Lietuvas likumdošanas iniciatīvām šī valsts, visticamāk, tiks atslēgta Baltkrievijas starpsavienojumiem un no Baltkrievijas netiks iegādāta elektroenerģija.
Pēc viņā teiktā, tā kā Latvija pa tiešo enerģiju no Baltkrievijas nepērk, visticamāk, būs jāuzlabo starpsavienojums starp Latviju un Igauniju, lai varētu nodrošināt cenu stabilitāti elektroenerģijas tirgū Latvijā. Baltijas valstis vienojušās izveidot ekspertu grupu, lai būtu skaidrība, kādā veidā tiks nodrošināts konkurētspējīgs cenu līmenis Baltijas tirgū, ja Lietuvas-Baltkrievijas starpsavienojums tiks atslēgts.
Taujāts, vai argumenti pret atomelektroenerģiju nav vairāk emocionāli kā pragmatiski, viņš atzīmēja, ka Baltijas reģions ir ļoti sarežģīts. "Tas, ka atrodamies starp divām krasi atšķirīgām sistēmām, brīžiem liek uz lietām raudzīties emocionālāk, nekā tas būtu nepieciešams. Katrā ziņā drošības aspektiem šeit ir būtiska loma. Ne tikai atomenerģijas riski, bet arī ģeopolitiskie jautājumi liek uz to skatīties emocionāli. Uz visa fona ir klāt emocionālā komponente. Jāskatās, kā nākotnē Nord Pool tirgū tiks ģenerētas jaudas. Šobrīd ir pietiekami ar to, ko nodrošina lētā Ziemeļeiropas hidroelektroenerģija. Tā dod labu cenu, bet arī šie mehānismi nav pilnīgi," klāstīja Ašeradens.
Andris