Vēlamies paskaidrot, ka ūdenssaimniecības joma ir sabiedriskais pakalpojums un tā Latvijā ir viena no regulējamām nozarēm. Regulējamā nozare nozīmē noteikumus dabiski izveidotiem monopoliem, tas nozīmē, ka ūdens piegādes un notekūdeņu attīrīšanas cena (tarifs) tiek kontrolēta, neviens no uzņēmumiem nevar gūt nepamatotus ieņēmumus un noteikt tādu pakalpojumu cenu, kādas iespējas tam būtu brīva tirgus apstākļos.
Sabiedrisko pakalpojumu sniedzēji vienādi visā valstī sniedz savus pakalpojumus iedzīvotājiem, gan tiem, kuri dzīvo viendzīvokļu mājās, gan tiem, kuri dzīvo daudzdzīvokļu mājās.
Jāatzīmē, ka pazemes ūdens resursi ir valsts īpašums un valsts regulē ūdens resursu ieguvi valstiskā līmenī.
Ūdenssaimniecības uzņēmumi, sekmīgai ūdens piegādes un sadzīves notekūdeņu savākšanai un attīrīšanai, ir ieinteresēti ne tikai saņemt pilnu samaksu par sniegto pakalpojumu, bet arī ir ieinteresēti savu klientu izglītošanai attiecībā uz ūdens resursu racionālu apsaimniekošanu.
Jānorāda, ka īpašumam, kuram tiek sniegts pakalpojums var būt viens vai vairāki īpašnieki un tas nav atkarīgs vai īpašumā ir daudzdzīvokļu māja vai viendzīvokļa māja. Visi ūdenssaimniecības uzņēmumi pret saviem klientiem piemēro vienādu pieeju, neatkarīgi no īpašuma formas. Tādēļ nav saprotams, kāpēc likumdevējs vēlas nodalīt un par īpašākiem padarīt daudzdzīvokļu māju īpašniekus.
Daudzdzīvokļu māja ar visām inženierkomunikācijām ir īpašums un īpašnieki savā īpašumā rīkojas tā, kā viņi vēlas, un visus lēmumus attiecībā uz īpašumu tie pieņem solidāri un kopīgi par tiem atbild. Ūdenssaimniecības uzņēmumi ir ieinteresēti sniegt savus pakalpojumus šādiem īpašniekiem arī turpmāk, ievērojot regulējamās nozares nosacījumus, kā arī vienmēr ir izteikuši gatavību risināt jautājumus, kuri saistīti ar ūdens zudumiem daudzdzīvokļu māju iekšējos tīklos.
Uzskatām, ka ir nepamatoti novelt nekustamo īpašumu apsaimniekotāju problēmas, kuras saistītas ar naudas plūsmas nodrošināšanu, uz sabiedrisko pakalpojumu sniedzēju pleciem.
Piekrītam, ka klientiem (dzīvokļu īpašniekiem) ir tiesības izvēlēties norēķinu veidu, taču jāsaprot tas, ka norēķināšanās par pakalpojumu 100% apmērā viena dzīvokļa īpašnieku nepasargās no pakalpojuma atslēgšanas un citām neērtībām gadījumos, ja daudzdzīvokļu mājai ir parādi kopumā, jo vienu dzīvokli no kopējās ūdensvada un kanalizācijas sistēmas atslēgt nav tehniski iespējams. Vienlaikus, iejaucoties ēku iekšējo inženierkomunikāciju pārvaldīšanā, ūdenssaimniecības uzņēmumi pārkāpj konkurences principus un īpašnieku tiesības brīvajā tirgū izvēlēties sava īpašuma apsaimniekotājus.
Ieviešot "tiešo norēķinu" sistēmu ūdenssaimniecības uzņēmumos pamatoti pieaugs maksa par rēķinu izrakstīšanu un šādās izmaksās papildus būs jāiekļauj – finanšu uzskaite (maksājumu aprēķini, rēķinu sagatavošana, norēķinu saņemšana), lietvedības pakalpojumi (datu uzkrāšana un izziņu sagatavošana), juridiskie pakalpojumi (līgumu noslēgšana un parādu piedziņa). Samaksas pieaugums ir klientu - dzīvokļu skaita - pieaugums pie tā paša pakalpojumu sniegšanas daudzuma – ūdens patēriņa.
LŪKA ir gatava arī turpmāk piedalīties un iesaistīties diskusijās, skaidrojot savu pozīciju un sniedzot priekšlikumus situācijas uzlabošanai daudzdzīvokļu namu apsaimniekošanas jomā.
Jāatzīmē, ka esam jau snieguši priekšlikumus likumdevējam par likumā "Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums" plānotajiem grozījumiem un ceram, ka tie tiks ņemti vērā!