Viņš uzsvēra, ka eiro vienmēr ir bijusi uzticama valūta, to apliecinot arī eirozonas jauno dalībvalstu veiktās reformas. "Jā, ir bijušas reizes, kad eiro nav bijusi pārāk stipra valūta, taču tolaik mēs bijām 15 eirozonas valstis, un būtu jāsaprot, ka visas šīs valstis joprojām turas kopā. 15 demokrātijas izvēlējās palikt. Turklāt tās, kuras vēl nebija eirozonas dalībnieces, bija pieņēmušas lēmumu pievienoties," sacīja Trišē, norādot uz Slovākiju, Igauniju un Latviju.
"Ja runājam par Latviju, tā ir pielāgošanās veiksmes stāsts, kas nenoliedzami bija pelnījusi pievienoties eirozonai," atzina Trišē.
Skaidrojot krīzes attīstību Eiropā, bijušais ECB prezidents norādīja, ka drīz vien pēc ASV bankas Lehman Brothers sabrukuma 2008.gada rudenī vairāku Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu valdību lēmumi ļāva izglābties no dziļākas krīzes.
"Ja valdības nebūtu pieņēmušas visus nepieciešamos lēmumus, situācija būtu daudz sliktāka. Saprotams, ka ASV ilgu laiku bija Lehman Brothers krīzes ietekmē, taču lielākā krīze bija tieši ES. Mēs bijām tās epicentrs," pauda Trišē.
Jautāts, kāds bija laiks, kad vajadzēja pieņemt lēmumus, kas skartu miljoniem eiropiešu, viņš norādīja, ka ir jāsaprot, kādēļ Eiropa bija krīzes epicentrā.
"Mums nebija nepieciešamā finansējuma, lai uzraudzītu banku rīcību. Mums nebija arī spēcīgu banku savienību. Tā ir skaudra patiesība, un tas bija smags laiks, taču tagad tas viss ir, mēs esam spējīgi rīkoties," sacīja Trišē.
Tāpat viņš pauda nožēlu, ka ES laikā nesasniedza vienotā tirgus ideju, jo dalībvalstu ekonomikas no tā būtu daudz ieguvušas. "Nemaz nerunājot par strukturālo reformu trūkumu, kam bija nozīmīga loma krīzes veicināšanā," piebilda Trišē.
Jau ziņots, ka Latvija eirozonai pievienojās šā gada 1.janvārī.