Neapšaubāmi Loginovs ir augstas klases speciālists ostu jautājumos, viņam ir uzkrāta pieredze un starptautiski kontakti, kā arī pēdējos gados osta ir audzējusi apgrozījumu, taču tajā pašā laikā visam ir sava robeža. Kuluāros jau sen tiek mēļots, ka Loginovs neko vairs īsti negrib un pat gaida, kad kāds pacels pret viņu roku, sak, atlaidiet mani, ja varat. Taču izrādās - ne var, ne īsti grib. Ministra Edmunda Sprūdža nesen Viesturu Silenieku valdē nomainījusī ieliktene Inga Antāne no Zatlera Reformu partijas vien noplāta rokas, daudznozīmīgi aicinot «Rīgas brīvostas valdei rīkoties izlēmīgi un atbilstoši savām pilnvarām, izvērtējot pārvaldnieka rīcību».
Lieliskais Latvijas ostu pārvaldības modelis, kā to raksturo paši ostinieki, šobrīd paredz, ka, lai no darba atbrīvotu ostas pārvaldnieku, jāpiedalās vismaz sešiem valdes locekļiem (no astoņiem), bet vismaz pieciem jābūt par, turklāt jābūt satiksmes ministra apstiprinājumam. Četri valdes locekļi pārstāv Rīgu, arī Nils Ušakovs un Andris Ameriks, četri - valdošo koalīciju. Tātad, ja nav Rīgas akcepta, Loginovs bija, ir un būs.
Ņemot vērā nacionālā konflikta kontekstu, kāds patlaban izveidojies partiju attiecībās, neapšaubāmi šķiet jau prognozējami, ka diezin vai Rīgas brīvostas valde šajā jautājumā varētu būt vienota. Proti, ko gribēs zatleristi, to noteikti negribēs saskaņieši, un otrādi. Tiesa, tā vēl pusbēda, jo, tā vien šķiet, ka Loginovostas taukos ieauguši visi līdzšinējie valdes locekļi. Proti, jautājums par Loginova atbilstību amatam pat netiek cilāts, un arī satiksmes ministrs Aivis Ronis ir izvēlējies taktiku - paklusēt.