Visu iepriekšējo iemeslu dēļ konsultants nepamanīja pirmo trauksmes pazīmi - uz ievada jautājumu - vai var kaut kā praktiski izmērīt lielo kultūras notikumu, tostarp koru olimpiādes, devumu - ministre atbildēja, ka vispār jā, bet par to NEBŪTU jārunā. Esot jāatslābinās un jābauda. Tas ir labs ieteikums - citkārt pirms intervijām ar nopietnām amatpersonām mediju censoņiem noskaidrot, par ko BŪTU jārunā. Vislabāk - ja augstu svaidītās personas jau iepriekš atsūtītu zīmīti, kurā lieliem burtiem uzrakstīti uzdodamie jautājumi.
Par ko tad ir jārunā? Var saprast - par to, ko parasti, - ka tas bijis liels notikums, ka, atrodoties ārzemēs, saņemts daudz labu vārdu, ka cilvēki interesējoties, ka mēs esam dziedātāju tauta, un tā joprojām. Arī tālākā saruna burbuļoja kā mīlīgs strautiņš naivistu gleznojumos - radīja jauku noskaņu, bet prātā gan nekas nepalika.
Uz neglīti tiešo jautājumu - vai mūzikas un mākslas skolu pedagogi var cerēt uz algas pielikumu - jau bija jūtams īstu konsultantu dresējums: tātad - ne jā, ne nē - valsts attieksme, vienota sistēma, samudžināti elementi, pati neko lāga nesaprotot (pēdējais konstatējums vismaz godīgs). Kopumā skaists atbildējums - atmiņā nepaliek pilnīgi nekas, nācās sarunu vēlreiz skatīties arhīvā. Cits jautājums - vai pedagogi arī dzirdēja un mēģināja saprast ieslēpto "mesidžu" (latviski - lieciet mani mierā).
Saruna vērsās arī uz jaunveidojamās Mediju politikas nodaļas veidošanu Kultūras ministrijā - tas būšot liels izaicinājums. Kā nu ne, ja veicamie uzdevumi izklausījās stipri tuvi tiem, kas jau ir Elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) pārziņā. Tas būs tiešām izaicinājums kādā televīzijas tiešraidē jaunajam medijnodaļas vadonim debatēt ar dzīvespriecīgo NEPLP priekšnieku Dimanta kungu par to, kurš tad ko nedarīs un, galvenais, - kā savstarpēji to valsts naudu sadalīs. Acīmredzot šī iemesla dēļ attiecīgās mediju nodaļas pretendentu uzvārdi un skaits (dokumentu iesniegšana beidzās 25. jūnijā) ir ierobežoti pieejai. To, kā konsultants noskaidroja ministrijā, nosakot Informācijas atklātības likuma 5. pants. Lasot pantu, gan nekādi nevarēja atrast to punktu, kas argumentētu slepenību. Bet, ja nevar atrast, tas jau nenozīmē, ka nav. Arī šo konstatējumu cien. kultūras ministres kundze droši var pārņemt savā atbilžu arsenālā. Bez maksas.
Kāda imperatoram tuvu stāvoša persona reiz teikusi - jauki vērot, kā amatā ieceļ ļoti labu cilvēku un kā pēc tam viņš soli pa solim maitājas. Arī kultūras lietās patiešām zinošā Melbārdes kundze nu sastopas ar "to vēl nevar teikt, to vairs nevar teikt, tas nenāks partijai par labu un šitais sponsoriem par sliktu", kā arī citiem jaukiem padomiem, kas nenoliedzami paātrina patīkamo laba, godīga cilvēka bojāšanās procesu.