Nu jau vairāk nekā divas nedēļas vecs ir gadījums ar notekūdeņu avāriju Tukumā, kas, protams, tāds štrunts vien ir. Štrunts ir tik maziņš, ka pat augstās personas nav vīžojušas kaut cik saskaņot dziesmu tekstus. Proti - valsts labākais vides zinātājs Gerharda kungs domā, ka nesmukums cēlies dēļ tā, ka piesārņojuma bijis par maz, bet Vides dienesta ģenerāle Koļegovas kundze - ka par daudz. Tās, jādomā, ir viena notikuma divas daļas, bet tekstu rakstītāji pat to nav vīžojuši salikt kopā, kaut Latvijā tekstu jeb sabiedrisko attiecību taisītāju saražots visvairāk pasaulē. Konsultants gan ieteiktu jaunajiem censoņiem turpmāk izvēlēties, teiksim, bioloģiju, nevis stāstiņu rakstīšanu. Ja pēc tam tiek vides dienestā, tad vispār īsta šokolāde. Ar pilnu krūti var nodoties hobijiem.
Aplūkosim sīkāk piesārņošanas gadījumu. Var saprast, ka jūlija sākumā Šlokenbekas Dzirnavu ezerā pie Tukuma redz augšpēdu peldošas zivis. Pilsētā slikta smaka. Paiet 10 dienas, cēlonis arvien nav noskaidrots. Ziņo, ka citās ūdenstilpēs, piemēram, Alūksnes ezerā, piesārņojuma neesot. Tukuma dome izsludina ārkārtas situāciju, neaizmirstot pieteikt, ka valstij būs nauda jādod. Analīžu rezultātu vēl nav. Vēlreiz latviešu un citās valodās - pagājušas 10 (desmit, ten, zehn, ģesjaķ) dienas.
Nesprēgā, Bundža! Labākais vēl priekšā. Pagājušas 15 dienas. Nu mums zināms, ka piesārņojums vēl nāk. No kurienes, to gan nezina. Varbūt tas saistīts ar amerikāņu zondes pārāk ciešu pietuvošanos Plutonam?
No kurienes nāk nesmukums, nezinām, bet, kas vainīgs (tas tak galvenais), jau zinām. Vides dienesta priekšniece radio intervijā pasaka konkrēti - vainīgas attīrīšanas iekārtas! Super! Celt ārā, kārtīgi iepērt ar nātrēm, nolasīt morāli un nolikt atpakaļ. Iemesls esot bijis pārāk lielais piesārņojums. Kā minējām, pēc dienas ministrs atrod, ka piesārņojums bijis par mazu. Sūdus, piedodiet, ēdošās baktērijas aizgājušas svinēt Jāņus un nav vīžojušas uzsākt darbu. Baktērijas jāsoda!
Vēl jaukākas atbildes ir uz diviem citiem jautājumiem - kas tagad jādara un kurš atbildēs. Par «kas jādara» Koļegovas kundze atbild vienkārši - tas pats, kas iepriekš, tikai divreiz vairāk. Proti - notekūdeņu analīžu ņemšanu. Kāpēc tikai divas, nevis četras reizes? Kāpēc ne nepārtraukti? Jūtama aprīnojami precīza iedziļināšanās un kompetence. Vai tad dārgām un mūsdienīgām iekārtām nav datu devēju, kuri signalizētu par kritiski zemiem vai augstiem piesārņojuma līmeņiem? Vai nav izstrādāts rīcības plāns riska situācijās, lai nebūtu, ka desmit dienas pēc zivju uzpeldēšanas viss vēl turpina notikt?
Ai, ko mocīsimies atvaļinājumu laikā ar sarežģītiem jautājumiem. Pamēģināsim vienkāršāko - kurš atbildīgs par ekoloģisko katastrofu. Te nu atbildes kristāltīras un nepiesārņotas. Lai noskaidrotu, būšot vajadzīgs ilgs laiks. Cik ilgs? - to nevarot zināt. Miers. Un Bērziņš, ai, piedodiet, Vējonis - Eiropā pirmais zaļais prezidents.
Pa to laiku Saeima vīkšī ārkārtas sēdi pedofīļu jautājuma skaidrošanai. Būs ko dzirdēt, šķendēties un kaunēties. Viss kā parasti.
*ļoti neatkarīgs konsultants