"Neuzskatu, ka tas ir daudz. Vai jūs domājat, ka 0,6 procenti iedzīvotāju ir tiesīgi prasīt, lai par visu nodokļu maksātāju naudu tiktu rīkoti referendumi?", vaicāja Čepāne, norādot, ka turpmāk parakstīšanās būs daudz pieejamāka. To varēs darīt gan bāriņtiesās, gan virknē citu iestāžu, tikšot ieviesta arī elektroniskā parakstīšanās.
Čepāne uzsvēra, ka, ņemot vērā, ka parakstīties turpmāk būs daudz vieglāk, līdz šim referenduma ierosināšanai nepieciešamos 10 000 parakstu teju jebkurš varētu savākt pāris dienu laikā. Tāpēc prasība pēc 10% vēlētāju parakstiem ir pamatota.
"Jaunie noteikumi arī paredz konkrētās interešu grupas identifikāciju un turpmāk vairs nevarēs būt situācija, kad jebkurš var sākt parakstu vākšanu referenduma ierosināšanai. Turpmāk iniciatīvu grupas varēs iesniegt savus likumprojektus, Centrālā vēlēšanu komisija tos izskatīs un reģistrēs, vai arī noteiks termiņu trūkumu novēršanai, jo Satversme paredz, ka likumprojektiem jābūt pienācīgi izstrādātiem. Ja likumprojekts tiks noraidīts, varēs pieprasīt paskaidrojumus un ekspertu slēdzienus", sacīja deputāte.
Viņa arī neizslēdza iespēju, ka, mainoties politisko spēku sadalījumam nākamajā Saeimā, deputāti var atgriezties pie vecā regulējuma.
Atgādinām, ka Saeima 8.novembrī atbalstīja priekšlikumu no 2015.gada palielināt referendumu ierosināšanai nepieciešamo iedzīvotāju parakstu skaitu no pašreizējiem 10 000 līdz 150 000.