Ministru kabineta apstiprinātie grozījumi paredz, ka nodrošināmajiem lietotājiem – mājsaimniecībām un institūcijām, kas ir svarīgas valsts drošībai (slimnīcas u.c.) - tiek glabātas dabasgāzes rezerves gadījumiem, kad iestājusies krīzes situācija un gāze nav pieejama. Ņemot vērā, ka gāze ir nozīmīgs resurss siltuma ražošanā, nodrošināt dabasgāzes pieejamību ir īpaši svarīgi ziemas periodā.
Dabasgāzes rezervju uzglabāšanu veiks AS Conexus Baltic Grid - uzņēmums, kurš ir atdalīts no Latvijas Gāzes un kuram tagad pieder dabasgāzes pārvades sistēma un Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuve. Šī ir būtiska izmaiņa, salīdzinot ar vēl šobrīd spēkā esošo kartību, jo, kamēr dabasgāzes tirgū pastāvēja monopols, šķietami nevajadzēja uztraukties par šo jautājumu. Līdz ar monopola beigšanos, valsts pienākums ir noteikt skaidru pienākumu sadalījumu, kā arī kārtību, kā šī apgāde turpmāk notiks.
Kā rīkoties pārējiem lietotājiem, kuri nav mājsaimniecības vai šīs publiskās iestādes? Jau tagad ir noteikta kārtība, kā rīkoties, ja pēkšņi pārtrūkst dabasgāzes piegāde, teiksim, kādai spēkstacijai, kas nodrošina siltumu kādā pilsētā vai tās daļā. Tajos brīžos, kad šīs piegādes nenotiek, attiecīgai stacijai jāpārslēdzas uz citiem kurināmā veidiem. Tāpat uzņēmumiem būs iespējams rezervēt sev nepieciešamos dabasgāzes apjomus pie attiecīgā tirgotāja un rezervju jautājumu kā būtisku daļu iekļaut līgumā ar tirgotāju. Jāsaka, ka daļa uzņēmumu jau tagad ir parūpējušies par situācijām, kad dabasgāzes piegādes varētu pārtrūkt, un uzstādījuši iekārtas citiem kurināmajiem, lai ražošanas process varētu turpināties nepārtraukti.
Kopumā Latvija šobrīd ir drošā situācijā dabasgāzes piegāžu jomā. Inčukalna pazemes dabasgāzes krātuves esamības rezultātā, iespējamība, ka dabasgāzes piegādes Latvijā pārtrūks, tiek vērtēta kā ļoti maz ticama.
Taču vienlaikus, lai apzinātu riskus dabasgāzes piegādēs un jau preventīvi strādātu pie to novēršanas, Ekonomikas ministrija ir veikusi dabasgāzes apgādes drošības risku novērtējumu un izstrādājusi Preventīvās rīcības plānu. Savukārt gadījumiem, kad problēmas ar dabasgāzes piegādi ir nopietnākas un gāzes var sāk trūkt, ir izstrādāts ārkārtas rīcības plāns. Šie plāni ir izstrādāti saskaņā ar Eiropas Savienības Regulu par gāzes piegādes drošības un aizsardzības pasākumiem, lai Latvijas darbības būtu saskaņotas ar aktivitātēm reģionā.
Eiropas Savienība dabasgāzes piegāžu drošībai nopietni pievērsās pēc 2009. gada dabasgāzes piegāžu krīzes, kad Krievijas uzņēmums Gazprom apturēja piegādes, kā rezultātā cieta daļa Eiropas. Šis Eiropai bija skaidrs signāls, ka ir nopietni jāstrādā pie scenārijiem, kas notiek, ja dabasgāze no Krievijas neplūst, kā arī jābūvē infrastruktūra, kas ļautu saņemt dabasgāzi no vairāk nekā viena piegāžu avota.
Līdz ar viena dabasgāzes piegādātāja monopola beigšanos, Latvijas dabasgāzes patērētāji varēs iegādāties ne tikai to dabasgāzi, kas ieplūst Latvijā no austrumiem, bet arī to, kas tiek ievesta ar kuģiem no rietumiem. Šī situācija palielinās gāzes piegāžu drošību Latvijā, jo nebūsim vairs atkarīgi tikai no viena piegādātāja.