Vaicāts par svētdien Minskā notikušo protesta akciju pret Krievijas aviobāzes izvietošanu Baltkrievijas teritorijā, Daukšts atgādināja, ka jau 18.septembrī Krievijas prezidents Vladimirs Putins izdeva pavēli savam ārlietu resoram sākt pārrunas ar Baltkrieviju par militārās aviācijas bāzes izvietošanu, kas radījis jaunu pavērsienu Baltkrievijas politikas retorikā, kur norisinās aktīva priekšvēlēšanu kampaņa. "Pašlaik sākas runas, kas ir ļoti raksturīgas Baltkrievijas prezidentam Aleksandram Lukašenko, ka viņš ir vienīgais valsts suverenitātes aizstāvis pret visām agresijām, ka vienīgi viņš var noturēt Krievijas agresiju, tādēļ vēlēšanās jābalso par viņu," situāciju raksturoja politologs.
Daukšts gan atzina, ka jautājums par Krievijas aviobāzi jau sen ir dienaskārtībā, turklāt Krievija pašlaik izdara zināmu spiedienu, parādot, ka Lukašenko retorika, kurai esot "neliels antikrievisks piesitiens", nav izdevusies. "Patlaban šis jautājums kļūst aktuāls Baltkrievijas politiskajā jomā - ja ir kara bāze, bet Baltkrievija savā konstitūcijā norādījusi, ka ir neitrāla valsts, vai šī bāze var kļūt par ieganstu līdzdalībai Sīrijā? Opozicionāri, un ne tikai, vaicā, vai šādā veidā Baltkrievija kļūs par starptautiska konflikta līdzdalībnieci," sacīja Daukšts.
Viņš arī norādīja, ka atsevišķi politikas komentētāji jau pauduši bažas, vai minētā bāze varētu tikt vērsta pret NATO darbībām Baltijas valstu reģionā. "Šis ir militāri stratēģisks un politisks strīdus objekts. Protestētāji uzskata, ka tas būtu Baltkrievijas suverenitātes un konstitūcijas pārkāpumus," norādīja politologs.
Tāpat Daukšts pauda uzskatu, ka minētā Krievijas aviobāze Baltkrievijā tomēr tiks izvietota, jo "izvēlēties nav kur". Turklāt Baltkrievijai ir militāri līgumi ar Krieviju, tostarp par robežu aizsardzību. "Krievijas ģenerāļi arī ļoti cieši sadarbojas ar Baltkrievijas ģenerāļiem un militārajām struktūrām. Šāda politiskā spēlēšanās nedos reālus rezultātus," prognozēja politologs.
Jau vēstīts, ka vairāki simti cilvēku svētdien Minskā piedalījās protesta akcijā pret Krievijas aviobāzes izvietošanu Baltkrievijas teritorijā. Nesankcionētā akcija turpinājusies vairāk nekā stundu, milicija tās rīkošanai nekādus šķēršļus nelika. Laikraksts "Belorusskij partizan" vēsta, ka akcijā piedalījušies ap 300 cilvēku, bet ziņu aģentūra TASS min, ka Baltkrievijas galvaspilsētas Brīvības laukumā bijuši 400 līdz 500 cilvēku.
Akciju organizēja opozīcijas politiķi, arī bijušie prezidenta vēlēšanu kandidāti Vladimirs Ņekļajevs un Nikolajs Statkevičs. Uzrunājot akcijas dalībniekus, viņi uzsvēra, ka bāzes izvietošana Baltkrievijas drošību nevairos. "Ja nebūtu Ukrainas, Donbasa piemēra, tad varētu teikt - nu un kas, nu, izvietos bāzes. Daudz pasaulē svešu bāzu. Bet arī Krimā bija Krievijas bāze, no kuras tika sagrābta Ukrainas teritorijas daļa. Ja tur bija kas tāds, tad kāpēc pie mums nevarētu būt kā tāda?" vaicāja Ņekļajevs. "No tās puses, no kuras mūs grasās aizstāvēt [Krievijas karavīri], mums neuzbruks. Nedz Polija, nedz Lietuva, nedz Latvija mums neuzbruks."
Pēc pasākuma protestētāji pieņēma rezolūciju, kurā tika norādīts, ka Krievijas bāzes celšana būtu "pretrunā ar Baltkrievijas konstitūciju".
Krievijas prezidents Vladimirs Putins septembra beigās deva rīkojumu panākt vienošanos ar Minsku par Krievijas Gaisa spēku bāzes izveidošanu Baltkrievijā.
Viņš arī licis Krievijas Aizsardzības, kā arī Ārlietu ministrijai šajā jautājumā risināt sarunas ar Minsku. Sarunu veiksmīga iznākuma rezultātā Krievijas ministrijām ir jāparaksta līgums no Krievijas puses.
Debates par Krievijas aviobāzes izveidošanu Baltkrievijā notiek jau kopš 2013.gada.