„Vairākos tiesību aktos, arī starptautiskos dokumentos, ir minēts, ka vislabvēlīgākā vide, kur uzaugt bērnam, ir ģimene un valstij ir jādara viss, lai katram bērnam to varētu nodrošināt. Taču reālajā dzīvē ir vērojama cita aina – vienu vai otru iemeslu dēļ daudzi bērni tiek izņemti no ģimenēm un ievietoti kādā no bērnu ārpusģimenes aprūpes iestādēm,” pauž Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs Imants Parādnieks, norādot, ka vairākos šādos gadījumos nemaz netiek izskatītas iespējas bērnam tomēr saglabāt ģimenisko vidi.
„Bieži vien vecāki ar visām ģimenes rūpēm paši netiek galā un pašvaldību sociālie dienesti vienīgo iespēju kā aizsargāt bērnus redz viņus izņemt no ģimenes un ievietot kādā sociālās aprūpes iestādē. Šāda varētu būt tikai galēja rīcība, un vispirms būtu jāizvērtē, vai nav kādu citu iespēju, kā bērnam saglabāt ģimenisku vidi,” norāda I.Parādnieks
Kā risinājumu šai problēmai apakškomisijas priekšsēdētājs min patlaban jau normatīvajos aktos paredzētā atbalsta ģimeņu institūta stiprināšanu, kura ietvaros ģimenēm būtu iespēja saņemt atbalstu un palīdzību, arī sadzīves jautājumos. Tāpat būtu nepieciešams stiprināt ģimenes asistenta pakalpojuma pieejamību pašvaldībās. „Aktuāli tas ir ģimenēs, kur par bērniem rūpējas tikai māte, un nespēja tikt galā ar visiem pienākumiem beidzas ar to, ka sociālie dienesti to vērtē kā apdraudējumu bērniem un bērnus ievieto bērnu namā vai citā sociālā iestādē,” uzskata I.Parādnieks.
Patlaban Latvijā vairāk nekā 8000 bērnu vecāku ir atņemtas aprūpes tiesības un bērnu namos atrodas vairāk nekā 2000 bērnu, apakškomisijas sēdē informēja deputāte Inita Bišofa (RP) un uzsvēra, ka palielinās to bērnu skaits, kuri tiek šķirti no savām ģimenēm ģimeņu materiālā stāvokļa dēļ, vai arī tāpēc, ka vecāki devušies peļņā uz ārvalstīm. „Ir arī tādi gadījumi, kad bērns no ģimenes tiek izņemts tikai tāpēc, ka viņam nav savas gultiņas,” situāciju raksturoja I.Bišofa.
Lai mainītu šo situāciju deputāte uzsver nepieciešamību stiprināt aizbildņu institūciju un veidot profesionālas audžuģimenes, kuras uzņemtu bērnus savās ģimenēs, tādējādi nodrošinot viņiem ģimenisku vidi. „Šādām ģimenēm ļoti svarīgs būtu arī finansiāls atbalsts, jo tas ir tieši tāds pats darbs, ko veic darbinieks bērnu namā, tikai atšķirība tā, ka bērns dzīvotu ģimenē, kas ir emocionāli vispiemērotākā vide viņa attīstībai,” uzskata deputāte.
Apakškomisijas sēdē arī izskanēja viedoklis par nepieciešamību apsvērt iespēju atbalsta ģimenēm nodrošināt sociālās iemaksas, un I.Parādnieks informēja, ka par šo un vēl citiem problēmjautājumiem jūnija sākumā tiks rīkota Demogrāfijas apakškomisijas un Sociālo un darba lietu komisijas kopsēde.
„Savlaicīgs atbalsts un palīdzība ģimenēm būtu nenovērtējams ieguldījums mūsu valsts nākotnē un arī ievērojami ietaupītu naudu, ko valsts patlaban tērē par katru bērnu namā vai sociālās aprūpes iestādē ievietoto bērnu,” akcentēja Demogrāfijas lietu apakškomisijas priekšsēdētājs I.Parādnieks.