Savu viedokli pauda biedrība Dzīvnieku drauga fonds, kura uzskata, ka tieši cilvēki bija atbildīgi par to, lai Mades mājas, kurās viņa bija «mīļais, jaukais Līgatnes lācis», būtu tādas, lai viņa nevarētu no tām izkļūt un pārtapt par apdraudējumu cilvēkiem. «Tieši cilvēkiem pēc pagājušā gada notikumiem bija jāizdara viss iespējamais, lai Madei vairs nekad nevarētu rasties iespēja doties pastaigās pa Līgatnes dabas takām un viņa nebūtu jānošauj kādas tuvējās mājas pagalmā. Jo tieši cilvēki ir tie, kas Madi padarīja par to, kas viņa bija, - zvēru, kurš nebaidās no cilvēkiem, un tāpēc var kļūt tiem bīstams,» norāda biedrībā.
Lācis nav rotaļlieta. Tāpat kā, starp citu, rotaļlietas nav citi Līgatnes parkā dzīvojošie dzīvnieki. Tiem, kas tos tur kopj un uztur, ir jāuzņemas atbildība gan par četrkājaino iemītnieku drošību, gan par apmeklētāju un apkārtnes iedzīvotāju drošību. Un nevar būt tā, ka par iemidzināšanas (nevis nogalināšanas) līdzekļiem sāk domāt tikai tad, kad lācis jau brīvsolī. Made nav kļuvusi par upuri savai zvēra dabai, viņa ir cilvēciskas paviršības upuris.