Kopumā Latvijas pilsoņi ir uzskatījuši, ka vēlēšanu rezultāti tiek apkopoti precīzi, kļūdas, ja tādas gadās, vēlēšanu iecirkņos ir novērstas un ka mums ir tieši tāds Saeimas sastāvs, kādu paši esam ievēlējuši.
Turpretī šogad, pēc tam kad Valsts policija par krāpšanos informācijas tehnoloģiju iepirkumos aizturēja vairāk nekā 20 cilvēkus, viņu vidū arī valsts amatpersonas, var rasties bažas, vai ar 15. Saeimas vēlēšanu norisi viss būs kārtībā. Diena jau vēstīja: martā pieņemtie grozījumi Saeimas vēlēšanu likumā paredz, ka balsis šoreiz tiks skaitītas manuāli. Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Māris Zviedris ir solījis, ka tas paildzinās rezultātu gaidīšanu tikai par vienu, divām stundām un ka elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs būs darba kārtībā. (Plašāk par to var lasīt aģentūras LETA ziņās.)
Pēc CVK datiem, 14. Saeimas vēlēšanās balsoja 59,41% no visiem balsstiesīgajiem iedzīvotājiem. 13. Saeimas vēlēšanās aktivitāte bija 54,56%, bet 12. Saeimas vēlēšanās – 58,85%. Tātad parasti nedaudz vairāk par pusi no balsstiesīgajiem par savu izvēlēto kandidātu sarakstu arī ir nobalsojuši.
Ja līdz 3. oktobrim, kad paredzētas 15. Saeimas vēlēšanas, neatgadīsies ar to organizēšanu saistīti skandāli un elektroniskais tiešsaistes vēlētāju reģistrs nepievils, tad, visticamāk, arī šoreiz vēlētāju aktivitāte pārsniegs 50%. Taču, ja parādīsies tādas problēmas, kas vēlētājiem balsošanas procesu padarīs sarežģītāku vai graus uzticēšanos rezultātu apkopošanai, tad pastāv risks, ka aktivitāte būs zemāka.
Ja cilvēkiem, kuri piekrituši strādāt vēlēšanu iecirkņos, šis darbs radīs milzīgu stresu un viņi būs spiesti izturēt negatīvu attieksmi, nākotnē šim darbam pieteiksies mazāk gribētāju.
Turklāt, lai Latvijas valstij būtu cienījams tēls, ir jāprot korekti sarīkot parlamenta vēlēšanas, nodrošinot vēlētājiem ērtu balsošanu un kliedējot jebkādas šaubas par to, ka ar balsu skaitīšanu kas var noiet greizi. Un par to ir atbildīgi iepriekš ievēlētie, pie varas esošie politiķi.