„Jāsaprot, ka mēs, nodokļu maksātāji, jau tagad finansējam valstij piederošos medijus. Kurš gan cits? Tādēļ svarīgi izvirzīt mērķus, ko var un vajag sasniegt ar abonentmaksas ieviešanu. Jautājums ir, vai ar pašreizējo finansēšanas kārtību esam nodrošinājuši pietiekamu valstij piederošo elektronisko mediju redakcionālo autonomiju, finansiālo patstāvību un stabilitāti - neatkarīgi no valdošās koalīcijas kārtējiem politiskajiem lēmumiem par valsts budžetu. Atbilde ir nē,” norāda profesors.A.Dimants skaidro - redakcionālā autonomija, kas tieši izriet no mediju finansiālās patstāvības, nozīmē, ka ikdienas lēmumi par mediju saturu tiek pieņemti tikai pašās redakcijās, nevis kaut kur citur.„Abonentmaksa sabiedrisko mediju finansēšanai jāievieš pakāpeniski. Un to ir vērts darīt tad, kad ir veiktas pozitīvas izmaiņas pašu mediju darbā. Ja sabiedriskais medijs darbojas vienoti vismaz trīs tehnoloģiju platformās - televīzija, radio un internets - ar atgriezenisko saiti ar sabiedrību un sabiedrības uzraudzībā, tad mūsdienās ir vērts runāt par abonentmaksas ieviešanu, kas savukārt nodrošinātu mediju autonomiju, finansiālo stabilitāti un satura kvalitāti,” stāsta A.Dimants.
Dimants: Par kvalitatīvu mediju saturu jāmaksā pašiem
Ja gribam neatkarīgu un kvalitatīvu žurnālistiku un vispār kvalitatīvu mediju saturu Latvijas sabiedrības interesēs, tas nerodas pats no sevis, par to pašiem ir jāmaksā, portālam Diena.lv stāsta biznesa augstskolas Turība komunikācijas zinātnes asociētais profesors Ainārs Dimants.Viņš uzsver, ka nelielā tirgū sabiedriskā televīzija ir vienīgā iespējamā nacionālā televīzija, un labāk maksāt par neatkarīgu un kvalitatīvu mediju, nekā maksāt tāpat.
Uzmanību!
Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.