Ne jau šodien vai vakar radās teiciens: "Kur divi latvieši, tur trīs partijas". Tas pats, pēc Dolgopolova domām, sakāms par visiem Latvijas iedzīvotājiem.
"Diemžēl ātri lauzt šo tradīciju nav iespējams. Pirms katrām vēlēšanām balsotāji cer, ka parādīsies jauns glābējs uz balta zirga. Tā bija ar Joahimu Zīgeristu, Andri Šķēli, kurš "atgriezās, lai strādātu", Einaru Repši, kurš, dibinot Jauno laiku, pat pieprasīja ziedot viņam honorāru - miljonu latu, ar Valdi Zatleru, kurš rosināja atlaist 10.Saeimu, lai izbrīvētu vietu politikā savai partijai. Tas ir ne tikai politiskās kultūras, bet arī cilvēku vispārējās kultūras jautājums. Jo mazāk līdzekļu valsts atvēl izglītībai, tostarp iedzīvotāju politiskajai izglītošanai, jo dīvainākus rezultātus varam sagaidīt vēlēšanās," stāsta politiķis.
Vēlētāju attieksme pret daudzajām marginālajām un populistiskajām sīkpartijām ir skaidra - Saeimas vēlēšanās tās vairāk par 0,2% balsu nesavāc. Tomēr, pēc Dolgopolova domām, padarīt stingrāku likumu, kas reglamentē partiju dibināšanu, nav iespējams un tas arī nav lietderīgi.
Likums par politiskajām partijām patlaban Saeimā ir atvērts. Tā grozījumiem ir iesniegts arī priekšlikums - palielināt, pat četrkāršot, minimālo partijas dibinātāju skaitu. Diezin vai šāds priekšlikums tiks pieņemts, jo tas ir pretrunā ar starptautiskajām cilvēktiesību normām.
Pat Krievija, kur bija ļoti bargi partiju veidošanas noteikumi, ir tos liberalizējuši, un tagad tur 500 cilvēkiem ir tiesības dibināt partiju. Patlaban likums nosaka, ka Latvijā dibināt politisko partiju ir tiesīgi 200 pilsoņi. Ja šī likuma norma tiktu mainīta, pēc Dolgopolova domām, sekotu sūdzība Satversmes tiesā.