Kā Roberta Ķīļa piedāvātās reformas augstākajā izglītībā mazina latviešu valodas konkurētspēju?
Latviešu valodas lietojums augstskolās ir ne tikai izglītības politikas, bet arī valodas politikas jautājums. Ir jāskata, kāda ir šo piedāvāto reformu ietekme uz visu valodas politiku kopumā. Nav noslēpums, ka valodas mūsdienu pasaulē var tikt apdraudētas vai to konkurētspēja var tikt mazināta tādā gadījumā, ja tās netiek izmantotas augstākajās sociāli lingvistiskajās funkcijās, to skaitā augstākajā izglītībā un zinātnē. Sadzīvē un kultūrā, arī ģimenē valoda var saglabāties neierobežoti ilgu laiku, ja ir šīs valodas runātāju kolektīvs. Bet kultūrtautas valodas statusā valodai nepieciešams būt pārstāvētai tieši intelektuālās darbības jomā. Latviešu valoda šo funkciju veiksmīgi pilda jau kopš Latvijas augstskolas, respektīvi, Latvijas Universitātes, dibināšanas. Retorika, kas pašreiz tiek izmantota, lai parādītu, ka mūsu augstākās izglītības un zinātnes nākotne ir saistāma galvenokārt ar angļu valodu, ir aizdomīgi līdzīga tai, kas tika pausta Krievijas impērijā XX gadsimta sākumā, apšaubot latviešu valodas vietu augstskolā vispār.
Vai ir iespējams panākt līdzsvaru starp latviešu valodas un citu svešvalodu lietošanu augstākajā izglītībā?
Citu Eiropas Savienības valodu, bet praktiski jau angļu valodas. Augstskolu likumā jau pašlaik tiek pieļauts citu valodu lietojums Latvijas izglītības sistēmā. Ikvienā studiju programmā līdz 20% kredītpunktu var tikt īstenoti ES oficiālajās valodās. Pašreiz šo normu mēs vēl neesam pat izpildījuši. Svešvalodu lietojums jau tagad tiek plaši izmantots programmās, kas ir domātas galvenokārt ārvalstu studentiem. Bet likums nosaka, ka ikvienam Latvijas iedzīvotājam ir tiesības studēt ikvienā Latvijas Republikā akreditētā programmā. Pašlaik Latvijas Universitātē ir apmēram 20 šāda tipa programmu, kurās studē 1600 Latvijas pilsoņu. Rīgas Tehniskajā universitātē tādas ir 30 programmas. Tādas programmas ir arī Rīgas Stradiņa universitātē. Tātad, ja kāds patiešām vēlas Latvijā iegūt pamatspecialitāti angļu valodā, viņam šādas iespējas ir. Nemaz nerunāju par to, ka valodu ierobežojumi nepastāv valodu un kultūru programmās.
Kāpēc nevar pieļaut, ka Latvijā būtu programmas doktorantūras līmenī, kas 100% apmērā būtu angļu valodā?
Nacionālai valstij ir jānodrošina iespējas iegūt zināšanas nacionālajā valodā. Ja kāds grib meklēt XIX gadsimta laika argumentus, lai vainu meklē sevī. Ja viņam šķiet, ka kāds termins ir grūti atveidojams latviski, ir laiks viņa paša radošajai darbībai. Noraidu argumentu, ka latviešu valodā nav iespējams runāt par jebko, kas pastāv civilizētajā pasaulē. Valodai augstskolās ir cieša saistība ar valodas lietojumu visā izglītības sistēmā un arī citās nozarēs. Ja mēs pieļaujam iespēju, ka augstāko izglītību var iegūt, vispār neizmantojot valsts valodu, mēs zaudējam ļoti nopietnu valodas attīstības stimulu. Ja studiju laikā nebūs iespējams apgūt terminoloģiju latviešu valodā, nevarēs attīstīties zinātne latviešu valodā visās nozarēs un pētnieks latviešu valodā nevarēs pastāstīt par savu lauciņu, jo viņam trūks vārdu. Līdz ar to pakāpeniski sāks aizaugt arī tā nozare, ko mēs saucam par zinātnes popularizēšanu. Beigās tas ietekmēs visu latviešu valodu kopumā.
Tomēr vairākas Eiropas valstis pieļauj ļoti plašu svešvalodas izmantošanu augstākās izglītības sistēmā?
Jā, Dānija, Nīderlande, daļēji arī Zviedrija ir pieļāvušas šāda veida izmaiņas savā izglītības sistēmā, un tagad šīs valstis izmisīgi meklē ceļu atpakaļ. Par to liecina gan gatavotās izmaiņas normatīvajos aktos, gan vairāki starptautiska ietvara projekti, kuros šo valstu augstskolas meklē izeju no situācijas, kā atkal atjaunot nacionālo valodu savā augstākajā izglītībā. Ir smags jautājums, vai tikai angļu valodā doktora grādu ieguvušais spēs augstā līmenī pasniegt bakalaura programmās latviešu valodā, ko Izglītības un zinātnes ministrija augstsirdīgi tomēr piedāvā par 50% atstāt latviski. Izglītības ministrija piedāvā no jebkādām latviešu valodas prasmes prasībām atbrīvot augstskolu administrāciju, rektorus un dekānus, kā arī augstskolu mācībspēkus, kas ieradušies no ārzemēm. Vieslektoriem, viesprofesoriem, un viesdocentiem jau tagad netiek izvirzītas pilnīgi nekādas prasības attiecībā uz valsts valodas zināšanām. Bet te mēs sastopamies ar pilnīgi cita līmeņa problēmu. Kā rektors un dekāns varēs pildīt Latvijas normatīvos aktus, ja tie viņam būs pieejami tikai tulkojumā? Un pats galvenais - kāda būs viņa saziņas valoda ar mācībspēkiem un studentiem? Mums ir jārēķinās, ka tad mainīsies augstskolas lingvistiskā vide - uzskatāmā informācija, valoda domes sēdēs. Tas ir absolūti nepieņemami - augstskolu vadībai augstākā līmeņa valsts valodas prasmei ir jābūt obligātai prasībai.
Kā vērtējat Roberta Ķīļa ierosinājumu, ka Latvijas augstākās izglītības ekspertīzi veiks vienīgi ārvalstu eksperti?
Tas ir bezprecedenta gadījums - vismaz Eiropā. Starptautiskā zinātnes ekspertīze ir faktiski visās valstīs. Bet tajā ar līdztiesīgiem noteikumiem piedalās arī pašu valsts eksperti. Dokumentus angļu valodā arī tagad tulkoja augstskolu darbinieki bez atlīdzības atšķirībā no dāsni atalgotajiem ārvalstu ekspertiem. Tos bez atlīdzības tagad tulkos arī institūtu darbinieki? Dokumenti tiks gatavoti angļu valodā, un zinātniekiem varēs rasties jautājums, kā ir ar latviešu valodas likumīgo vietu tik nozīmīgā nozarē kā zinātne. Tulkojumi, protams, nespēs sniegt patieso ainu, jo dokumentu apjoms ir milzīgs. Turklāt sociālajās un humanitārajās zinātnēs ir svarīgi ne tikai saprast, bet arī izprast. Jo ārvalstniekam varētu arī likties, ka starptautiski maznozīmīgi ir arī pētījumi Latvijas arheoloģijā, folkloristikā vai dialektoloģijā. Es absolūti noraidu argumentu, ka zinātnē latviešu valodai nav vietas.