Ekspremjers Bērziņš: Skumjš stāsts par futbolu Ministru prezidentes birojā

Proti, LCB vēstule par vienotas politikas nepieciešamību, plānojot, projektējot, būvējot, uzturot un uzraugot visus ceļus un tiltus Latvijā, kurā cita starpā tika akcentēta nepieciešamība tieši Ministru prezidentei uzņemties darba grupas vadību, kas izstrādātu šo vienoto politiku, precīzi pēc likumā atļautās divu nedēļu saspringtās domāšanas (no 7. līdz 21.martam) par to, ko ar šādu negaidīti uzkritušu iniciatīvu birojam darīt un kā no tās iespējami efektīvi tikt vaļā, ir pārsūtīta satiksmes ministram. Vai pati Laimdota Straujuma vēstuli ir redzējusi, nav zināms.Tā kā jautājums ir arī par to, vai Straujuma ir gatava uzņemties iniciatīvu, lai atrisinātu kopš Autoceļu fonda likvidēšanas 2003.gadā dziļi ielaisto jautājumu, tad vēstules pāradresēšana ir absurda pēc būtības – satiksmes ministram nav nekādu pilnvaru nozīmēt premjerministri par darba grupas vadītāju.No šādas rīcības Skrodeles kundzi nav atturējis arī LCB vēstulē izteiktais brīdinājums: "Mūsu līdzšinējā pieredze liecina, ka, pāradresējot šo uzdevumu Satiksmes ministrijai, ierēdņiem, pozitīvas pārmaiņas nav sagaidāmas tā vienkāršā iemesla dēļ, ka šie valstiskie jautājumi ir jāizlemj politiskā līmenī." LCB vēstulē tika norādīts, ka ceļu tīkla administrēšanas, finansēšanas un uzraudzības sistēma ir sadrumstalota un savstarpēji nesaskaņota, izpildvaras pieņemtie lēmumi neatbilst pašu izstrādātiem un likumdevēju apstiprinātajiem valsts politikas plānošanas dokumentiem, kā rezultātā valsts galvenajai infrastruktūrai - gan valsts, gan pašvaldību ceļiem un tiltiem - nav ilgtspējīgu attīstības pazīmju.Tika uzsvērts, ka par to liecina kopējais neveikto darbu uz Latvijas ceļiem apjoms, kurš 2014.gada sākumā sasniedza 5,8 miljardus eiro (3,7 miljardus eiro uz valsts ceļiem un 2,1 miljardus eiro uz pašvaldību ceļiem, izņemot rekonstrukciju un pilsētu ielu sakārtošanu).Par to liecina arī aprēķini, kuri parāda, ka, pat simtprocentīgi realizējot visus Nacionālajā attīstības plānā (NAP) paredzētos pasākumus no 2014. līdz 2020.gadam, sliktā un ļoti sliktā stāvoklī esošo valsts ceļu kopgarums kilometros nesamazināsies, vienīgi piebremzēsies ceļu sabrukuma pieaugums, bet tas joprojām būs pozitīvs: +2% gadā.Biedrība Latvijas ceļu būvētājs ierosināja ar valdības lēmumu Ministru prezidentes vadībā izveidot speciālu (SM, ZM, VARAM un FM) darba grupu un uzdot tai trīs mēnešu laikā, pieaicinot Latvijas Pašvaldību savienību, LCB un citas ieinteresētās sabiedriskās organizācijas, izstrādāt pamatnostādnes "Par Latvijas ceļu un tiltu administrēšanas un finansēšanas sistēmas pilnveidošanu".Jaunajam dokumentam, kā uzskata LCB, būtu jāatbild uz šādiem jautājumiem:1. Kā, kādā veidā tiks nodrošināta visu 75 000 kilometru ceļu un 1986 tiltu, ne tikai SM pārziņā esošo 21 000 kilometru Latvijas ceļu un 945 tiltu, koordinēta administrēšana, plānošana un uzturēšana?2. Cik kilometriem galveno, reģionālo un vietējo ceļu uzturēšanu nodrošinās valsts, cik pašvaldības un cik/kā uzņēmumi un uzņēmējsabiedrības?3. Kā tiks veikta kontrole un uzraudzība par visa valsts ceļu tīkla uzturēšanas savlaicību un kvalitāti?4. Kā tiks finansēta visu ceļu un tiltu uzturēšana, kā, kur un no kādiem avotiem ģenerēt līdzekļus, kas vismaz vidējā termiņā ļautu sistēmiski plānot un veikt uz ceļiem nepieciešamos darbus?5. Ko darīt ar šodien SM pārziņā esošajiem ceļiem, kuru uzturēšanai resursi netiek piešķirti un kuru uzturēšana nav plānota/paredzēta NAP ?6. Kā, kādā veidā tiks izveidota, apstiprināta un ieviesta normatīvā bāze visu kategoriju ceļiem tā, lai tā attiektos uz visiem ceļiem, ne tikai uz SM piekrītošajiem?LCB, konstatējot, ka kopš Autoceļu fonda likvidēšanas ir pagājuši 11 gadi, izteica cerību, ka tas ir pietiekami ilgs laiks, lai bezkaislīgi, ar argumentiem izvērtētu tā likvidēšanas sekas un salīdzinātu rezultātus ar valstīm, kurās ilgtermiņa ceļu plānošanas un finansēšanas sistēma visu šo laiku ir pastāvējusi nemainīga._Latvijas Ceļu būvētājs _cer, ka šāda bezjēdzīga vēstules pārsūtīšana un izvairīšanās no atbildes sniegšanas pēc būtības tomēr izrādīsies pārpratums, tiks kvalificēta kā nepieredzējušas padomnieces spontāna pašiniciatīva, bet Ministru prezidente demonstrēs enerģiju un izlēmību, lai Latvijā tomēr tiktu izstrādāta vienota ceļu politika.