Kā zināms, pirms nedēļas Valsts prezidents Andris Bērziņš atgrieza Saeimai otrreizējai caurlūkošanai grozījumus Zinātniskās darbības likumā, savukārt Nacionālās drošības padome nosauca kandidātu SAB direktora amatam.
"Maizītis šobrīd pilda Valsts prezidenta nacionālās drošības padomnieka pienākumus un pats ir piedalījies šo likuma grozījumu caurskatīšanā un lēmuma par to nosūtīšanu atpakaļ uz Saeimu pieņemšanā. Tāpēc būtu tikai loģiski aktualizēt likumprojektu jau pēc viņa stāšanās SAB direktora amatā," saka deputāts.
Vienlaicīgi, kā Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes doktorantam un lektoram, kandidējot uz SAB direktora amatu Maizītim būtu jāpauž arī viedoklis par to, vai un kādas izmaiņas Zinātniskās darbības likumā ir nepieciešamas, norādīja A.Elksniņš.
"Piemērs ar SAB izstrādātajiem grozījumiem Zinātniskās darbības likumā lieku reizi atgādina, ka līdz šim birojs, nav uzskatījis par nepieciešamu pat mēģināt skaidrot vienu vai otru savu darbību un iejaukšanos dažādos jautājumos, ignorējot Satversmē deklarētos leģitīmos mērķus," uzsvēra A.Elksniņš.
Pēc jaunā direktora iecelšanas SAB būtu konsekventi jāpakļaujas Latvijas Republikas Satversmei un savās nākotnes likumdošanas iniciatīvās jāvadās no pamattiesību un to aizsardzības mehānisma kritērijiem, kas ir kopīgi visām Eiropas tiesību sistēmām. Tas attiecas arī uz nostiprinātām tiesībām uz zinātniskās darbības un uzskatu paušanas brīvību, domā A.Elksniņš.
"Diemžēl, šodien ir jāatzīst, ka SAB darbības raksturs izlūkošanas un pretizlūkošanas darbību jomā, šad tad pabaidot ar spiegiem vai neizmērāmo ārvalstu dienestu aktivitāti, ir ne tikai nepārbaudāms no sabiedrības un arī Saeimas puses, bet brīžiem pat pavisam neizskaidrojams. Reizēm tas rada bažas par to, vai specdienesta iejaukšanās sabiedriskos procesos ir nepieciešama demokrātiskajā sabiedrībā un vai šī iejaukšanās netiek veikta kādu pie varas esošo politiķu interesēs. Pastāv arī zināmi jautājumi par specdienesta politisko neitralitāti un piekopto praksi noslepenot informāciju, izvairoties no kontroles pār to, kā tiek izmantota slepenā vara," norādīja deputāts.
"Jānim Maizītim, piekrītot kandidēt uz SAB direktora amatu, jau tagad ir jāsniedz sabiedrībai skaidras un nepārprotamas atbildes uz jautājumiem par to, vai SAB darbības pamatā ir normatīvā bāze, kura ir pieejama un skaidri definēta, lai varētu paredzēt šīs iestādes darbības iespējamās sekas, vai tiek nodrošināta saprotama un demokrātiskai valstij atbilstoša SAB īstenoto darbību sankcionēšana un uzraudzība, un vai ir izslēgtas darbības, kuru pamatā varētu būt patvaļa, ļaunprātība, provokācijas," vērsa uzmanību A.Elksniņš.