Vērtējot ekonomikas situāciju Latvijā, jāatzīmē, ka šī gada 1.pusgadā IKP bija par 2,3% lielāks nekā pirms gada un tas ir vērtējams kā ļoti labs rādītājs. Neskatoties uz kraso eksporta iespēju samazināšanos uz Krieviju, Latvijas tautsaimniecības izaugsmes temps palielinās un ir straujāks, nekā iepriekš prognozēts. Salīdzinoši straujais vidējās darba samaksas kāpums un zemā inflācija veicina iedzīvotāju pirktspējas pieaugumu. Šogad 1.pusgadā privātais patēriņš bija par 2,5% lielāks nekā pagājušā gada attiecīgajā periodā. Uzlabojas arī investīciju dinamika, kas 2.ceturksnī jau ir pozitīva (pieaugums par 2,8%, atbilstoši 1.ceturksnī bija samazinājums par 0,9%). Preču un pakalpojumu eksporta apjomi 1.pusgadā bija par 2,8% lielāki nekā pirms gada.
Turpmākā Latvijas tautsaimniecības attīstība joprojām būs cieši saistīta ar iekšējā pieprasījuma noturību un ar eksporta paplašināšanās iespējām. Būtiska loma būs uzņēmēju spējai diversificēt savus noieta tirgus. Turpinās augt privātais patēriņš, ko lielā mērā noteiks darba samaksas kāpums, kas gan kopumā būs lēnāks nekā pagājušajā gadā. Svarīgs moments kopējai izaugsmei ir arī investīciju attīstībai kā ilgtermiņa, tā vidēja termiņa skatījumā.
Attiecīgi Ekonomikas ministrija turpina darbu pie Latvijas ekonomikas konkurētspējas priekšrocību stiprināšanas. ES struktūrfondu 2014-2020.gada plānošanas perioda ietvaros paredzēts novirzīt 764.15 miljonus eiro finanšu resursu pieejamības nodrošināšanai visās uzņēmējdarbības attīstības stadijās. Tāpat tiek turpināts darbs pie uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides nodrošināšanas, mazinot barjeras uzņēmējdarbības uzsākšanai, dažādu atļauju saņemšanai līdz pat izbeigšanai, īpašu uzsvaru liekot uz uzņēmējdarbībai kvalitatīvu un ērtu valsts pārvaldes e-pakalpojumu nodrošināšanu.