Gašpuitis: Inflācija atgriezīsies gada otrajā pusē

p.), alkoholam (0,1 p.p.) un farmaceitiskajiem produktiem (0,1 p.p.). Savukārt lielāko samazinošo ietekmi veidoja cenu kritums dabasgāzei (-0,14 p.p.), pienam, sieram un olām (-0,16 p.p.), siltumenerģijai (-0,5 p.p.), kā arī degvielai (0,92 p.p).Šā gada inflācijas perspektīvas saglabājas pietiekami nenoteiktas. Tam pamatā ir mainīgie ārējie faktori, jo īpaši energoresursu cenu svārstības, kas lielā mērā arī diktēs inflācijas atgūšanās tempu. Naftas cenas pieaugums inflāciju nedaudz atdzīvinās. Taču strauji kāpumi prognozēti šogad netiek, un jebkurš pieauguma efekts inflācijā parādīsies pakāpeniski. Tāpat gada otrajā pusē no gada inflācijas sāks dzist naftas cenu krituma ietekme. Visticamāk, ka ļoti niecīgs pieaugums būs vērojams pārtikas cenās, kas jau parādās februārī un martā. Straujāks cenu kāpums turpināsies pakalpojumu cenās. Tas līdz šim līdzsvaroja preču cenu kritumu. Tomēr pēdējā laikā pieauguma temps ir palēninājies, kas var liecināt par uzņēmēju piesardzīgumu vērtējot patērētāju vēlmi, spēju pieņemt potenciālo cenu pieaugumu. Turpmākajos mēnešos gada inflācija dzīvosies sarkanajā zonā. Gada otrajā pusē tā atkal pacelsies virs nulles. Tikmēr cīņa par inflācijas iedzīvināšanu pasaulē, jo īpaši eirozonā turpinās. Pagaidām rezultāts izpaliek. Tas nozīmē, ka tuvākajā laikā inflācija turpinās nīkuļot, un veidos labvēlīgus apstākļus patēriņa turpmākam pieaugumam. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,2%.