Zemo inflāciju nosaka ārējie faktori, jo preču cenu līmenis gada laikā ir krities par 0,8%, kamēr pakalpojumos tas ir kāpis par 2,4%. Pakalpojumu cenu izmaiņas arī turpmāk uzrādīs straujāku kāpumu nekā preču cenas, jo tas atspoguļo iekšzemes patēriņa aktivitāti un arī prasības pēc lielāka atalgojuma. Turklāt pakalpojumu cenu izmaiņas ir uzskatāmākas, kas lielā mērā arī ataino iedzīvotāju inflācijas uztveri, kas parasti disonē ar statistisku.
Tikmēr vērojamais globālās inflācijas izsīkums, jo īpaši attiecībā uz preču cenām, turpinās noteikt arī visai lēnīgo inflāciju Latvijā. Pārtikas izejvielu cenu samazināšanās ļauj sagaidīt arī krietni lēnāku pārtikas produktu cenu kāpumu. Protams, atsevišķiem produktiem cenu līmenis arī mazināsies, ko noteiks strukturālie sarežģījumi pasaules tirgū, piemēram, piena produktiem, kā arī sankcijas. Tomēr visaptverošs kritums, kas sekotu izejvielu cenu tendencēm, drīzāk izpaliks, jau minēto izmaksu pieauguma dēļ. Kaut cenas būs labvēlīgākas, jo tirgotāji apstākļus izmantos kā mārketinga instrumentu, lai rīkotu akcijas un celtu pircēju aktivitāti. Tāpat naftas cenas kritums ir pazeminājis šī un nākamā gada inflācijas prognozes. Visticamāk, ka tās cenu svārstības vēl sniegs ne mazums pārsteigumu, tomēr SEB bankas skatījums ir, ka vidējais cenu līmenis tuvākajā laikā balansēs ap 55 dolāriem par barelu. Tas nozīmē arī labvēlīgus rēķinus par gāzi un siltumenerģiju un attiecīgi patērēties citiem mērķiem. Šā gada inflācijas prognoze ir 0,4%, nākamā gada 1,7%.