Gada izteiksmē lielākais pienesums inflācijai ir elektroenerģijas, pasažieru transporta pakalpojumu, kā arī alus cenu pieaugumam. Taču pretējā virzienā ir darbojušies ārējie faktori, kas likuši kristies degvielas, siltumenerģijas un pārtikas cenām. Nedaudz izbrīna, ka gada laikā ir sarukušas arī apģērbu cenas. Ja turpmākajos mēnešos šajā segmentā nesekos atsitiens, tad, ļoti iespējams, ka vērojamais cenu kritums atspoguļo Krievijas faktora ietekmi. Respektīvi ir mazinājusies, mainījusies noteikta segmenta pircēju plūsma no Krievijas, kā arī daudzi starptautiskie tirgotāji pielāgo cenas, lai veicinātu šim tirgum, reģionam plānoto krājumu noietu.
Arī vairumā citu reģiona ekonomiku, izņemot Ukrainu un Krieviju, inflācija ir zema, bet tā ir tuvu vai savu zemāko punktu jau ir sasniegusi. Tomēr inflācija atgūsies vāji un ļoti lēnā tempā, galvenokārt darba samaksas pieauguma ietekmes rezultātā. Latvijā arī turpmāk pakalpojumu segmentā inflācija būs dzīvīgāka. Zemās izejvielu cenas darbosies kā inflāciju ierobežojošs faktors. Naftas cenas saglabāsies zemas, taču īstermiņā koriģējoša ietekme gaidāma no klimatisko apstākļu izmaiņām, kā arī notikumiem Ķīnas ekonomikā. Izteikts pārtikas cenu līmeņa pieaugums tuvākajā laikā izpaliks, jo izejvielas piedzīvo cenu samazināšanos. Taču to īpatsvars gala produkcijas izmaksās nav noteicošākais lielums. Tādēļ ilgākā termiņā, sekojot sezonālajiem faktoriem, tendencēm algās un eksportā, cenas atdzīvosies. Šā gada inflācijas prognoze ir 0.4%, nākamgad inflācija paātrināsies līdz 1.7%.