Latvijas Darba devēju konfederācija kā būtiskāko Latvijas prezidentūras Eiropas Savienības Padomē uzdevumu uzsver to, ka 2015.gadā mums visiem kopā ir jāspēj radīt un atgūt pārliecību par to, ka Eiropas un ikvienas tās dalībvalsts izaugsme stabili turpinās un ka tās rezultātus jau pārskatāmā nākotnē varēs sajust ikviens Eiropas iedzīvotājs!
Ikviens – tas neapšaubāmi ietver ne tikai galvaspilsētu un industriāli attīstītāko, bet arī ikviena patlaban mazāk attīstīta reģiona iedzīvotājus!
Tomēr pēdējos gados daudzi Eiropas reģioni, pateicoties citādi pozitīvi vērtējamajai vienotajai teritorijai, ir piedzīvojuši milzīgu depopulāciju – jo īpaši krīzes un pēckrīzes periodā, mazāk pārtikušo reģionu iedzīvotājiem migrējot uz Rietumeiropas un citām attīstītākajām valstīm.
Taču depopulācija nav cēlonis, kas rosina domāt par risinājumiem. Tās ir tikai sekas. Cēlonis meklējams ekonomiskajā situācijā. Ir būtiski apzināties, ka vienīgais attīstības veicinātājs ir bizness, uzņēmējdarbība. Tikai tajā var rasties jaunas, labi apmaksātas, ilgtspējīgas darbavietas, nodrošinot iztiku un pārticību Eiropas Savienības iedzīvotājiem.
Diemžēl realitāte rāda, ka Eiropa šai ziņā būtiski atpaliek no citām pasaules ekonomikām. Pēdējo 5 gadu laikā Eiropas Savienība ir zaudējusi 6 miljonus darba vietu, kamēr, piemēram, viena no pārējām lielākajām pasaules ekonomikām, ASV ir izveidojusi ap 10 miljoniem jaunu darba vietu.
Mums ir jāuzdod sev jautājums – kāpēc?
Iemesli meklējami divos virzienos – Eiropas ārējā un iekšējā dimensijā.
Pirmkārt, Eiropas uzņēmumu spēja radīt darba vietas un veicināt nodarbinātību ir atkarīga no to konkurētspējas globālā mērogā. Tomēr daudzos konkurētspējas aspektos mēs būtiski atpaliekam no saviem konkurentiem. Piemēram, patlaban darbaspēka nodokļi Eiropā ir aptuveni par 40% augstāki nekā citās attīstītās valstīs, piemēram, ASV vai Japānā. Tāpat arī energoizmaksas būtiski pārsniedz citās pasaules ekonomikās strādājošu uzņēmumu izmaksas. Amatpersonām, kuras pieņem lēmumus, ir jāapzinās, ka ikviens lēmums šajā un citās jomās ir jāapsver no biznesa viedokļa, no investīciju piesaistes viedokļa – vai šis lēmums veicinās ekonomiku vai turpinās to bremzēt!
Latvijas Darba devēju konfederācijas rīkotās starptautiskās konferences "Uzņēmējdarbība reģionos Eiropas Savienības konkurētspējas stiprināšanai" dalībnieki iepazina divus reģionālus piemērus – Latvijas pašvaldības, kas, neraugoties uz salīdzinoši mazo mērogu Eiropas kontekstā, ir spējušas mērķtiecīgi izvērtēt savas attīstības iespējas un virzienus, apsvērt tos no ekonomiskās attīstības perspektīvas un atbilstoši rīkoties. Tās ir Jelgava un Cēsis. Šo pilsētu piemērs mums skaidri parāda, ka pat nelielas pašvaldības var daudz panākt, lai to iedzīvotājiem būtu darbs un labklājība.
Lielā mērā tas bijis iespējams, pateicoties sekmīgam sociālajam dialogam starp darba devējiem un pašvaldībām, kopīgi meklējot risinājumus problēmām un rodot jaunus attīstības virzienus. Jelgavā tādējādi izdevies attīstīt pēcpadomju periodā pagrimušo rūpniecību, bet Cēsīs – rast veidu, kā efektīvi savienot pilsētas vēsturisko auru un mūsdienu sabiedrības dzīvesveida prasības.
To, ko dara abas minētās pašvaldības un kas ir pamatā to sekmīgajai attīstībai, gribētu sagaidīt arī no ikvienas citas Latvijas un pārējo Eiropas valstu pašvaldības. Tostarp ikvienā pašvaldībā un reģionā būtu jābūt skaidrai un nepārprotamai uzņēmējdarbības attīstības stratēģijai un nospraustiem mērķiem, kuru sasniegšana un īstenošana tiek saskaņota un problēmjautājumi risināti uzņēmēju konsultatīvās padomes, trīspusējās sadarbības padomes vai cita formāla organizētās biznesa sabiedrības un pašvaldības sadarbības mehānisma ietvaros. Tāpat pašvaldībām, sekojot šādiem labās prakses piemēriem citviet Latvijā un Eiropā, jānodrošina ērta ikdienas komunikācija ar uzņēmējiem, veidojot „vienas pieturas aģentūras”, veicinot elektronisku dokumentu apriti papīra formāta vietā, nodrošinot uzņēmējdarbību atbalstošas infrastruktūras izveidi u.c.
Tomēr otrs būtisks virziens, par kuru jādomā un nekavējoties jārīkojas reģionu attīstības kontekstā Eiropas Savienības lēmējinstitūciju līmenī, ir – valstu un reģionu konverģences jeb attīstības izlīdzināšanas pasākumi. Pašreizējā situācija, kad atsevišķus Eiropas reģionus ir pametusi liela daļa tieši darbspējīgo iedzīvotāju, lai dotos iztiku pelnīt citās dalībvalstīs, liecina, ka līdzšinējie konverģences pasākumi NAV bijuši sekmīgi.
Iespējami ātrāka efektīvu un mērķtiecīgu konverģences pasākumu ieviešana arī ir galvenais akcents darba devēju rekomendācijām, kuras prezentējām konferences noslēgumā Cēsīs. Uzskatām, ka šim jākļūst par Eiropas Savienības pamatuzdevumu un no tā sekmīgas īstenošanas atkarīga turpmākā izaugsme.
No savas puses varu galvot, ka darba devēji cieši sekos līdzi, lai rekomendācijas tiktu ņemtas vērā un liktas pamatā gan topošajai Rīgas deklarācijai, gan turpmākiem reģionālās attīstības rīcībpolitikas dokumentiem, kas tiks pieņemti nākotnē.
Ceru, ka tā mēs būsim ielikuši nozīmīgu stūrakmeni turpmākajai Eiropas Savienības reģionālajai politikai un ka nākamreiz, tiekoties līdzīga rakstura pasākumos, mums būs vairāk labās prakses piemēru un reģionālās attīstības veiksmes stāstu, nevis problēmu, ko apspriest. Tas būs milzīgs Latvijas prezidentūras sasniegums.