Laika ziņas
Šodien
Viegls lietus
Rīgā +8 °C
Viegls lietus
Ceturtdiena, 7. novembris
Lotārs, Helma

Godmanis: Kāpēc nevar vienoties par nākamo ES daudzgadu budžetu un kā tas iespaido Latviju?

ES dalībvalstu vadītāji 23.-25. novembrī nevienojās par kopējo ES  budžetu 2014.-2020.gadam. Kāpēc? Kuras ir tās pretrunas, kas traucēja un traucē vienoties?  

ES esošo septiņu gadu (2007.-2013.g.) budžeta ieņēmumu lauvas tiesu (85,3%) veido visu dalībvalstu tiešās iemaksas, kas ir ļoti dažādas: sākot no 164 miljardiem eiro Vācijai, 140 miljardiem eiro Francijai, 116 miljardiem eiro Itālijai, 103 miljardiem eiro, Lielbritānijai līdz pat 0,3 miljardiem eiro Maltai. Latvijas  iemaksa ir  1,4 miljardi eiro .

Protams, ka dalībvalstis arī saņem dažādas izmaksas no ES kopbudžeta. Tāpēc jārunā par neto (neto=iemaksātais-saņemtais) maksātājām un saņēmējām. Ja rēķina  uz vienu iedzīvotāju, tad lielākās neto  iemaksātājas ir: Nīderlande 1467 eiro; Dānija 1322 eiro, Zviedrija 1207 eiro. Bet lielākās neto saņēmējas ir Ungārija 2384 eiro, Igaunija 2384 eiro, Grieķija 2238 eiro. Latvija 2007.-2013.gadam saņem 2016 eiro uz vienu iedzīvotāju.

Augstāk minētās atšķirības sevī slēpj divas dažādas attieksmes pret ES kopbudžetu: neto iemaksātājas vēlas iemaksāt mazāk, bet neto saņēmējas saņemt vairāk. Pēdējās krīzes iespaidā visas ES dalībvalstis uzsāka  savu nacionālo budžetu izdevumu mazināšanu. Taču tieši neto maksātājas, sākot ar 2010.g. panāca arī esošā (2007.-2013.g.) ES kopbudžeta  ikgadējo izdevumu bremzēšanu. Kā tas bija iespējams?

ES 2007.-2013.gada kopbudžetu dalībvalstis pieņēma vienbalsīgi, jo to prasa ES līgums, un tas notika 2006.gada vasarā, kad krīze vēl nebija pie horizonta. Toties katra tekošā gada budžetu kopbudžeta ietvaros Eiropas Padome (Padome) pieņem ar dalībvalstu balsu vairākumu, kurš pieder lielākajām neto maksātājām.

Panākot ikgadējo Eiropas Komisijas (Komisijas) budžeta priekšlikumu   mazināšanu  bremzēšanu, neto maksātāju rīcība   Padomē noveda pie tā, ka savlaicīgi neveiktie  maksājumi sāka krāties. Tas ar katru nākamo budžeta gadu radīja  papildus slogu , jo uzkrātie izdevumi tika stumti uz priekšu. Rezultātā 2007-2013.g. gadu periodu noslēdzošā,  2013. gada budžeta projektā Komisija bija spiesta nākt ar būtisku  izdevumu palielinājumu  + 8,69 miljrd.eiro, jeb  +6,9 %, lai atgūtu Padomes iepriekš nobremzēto naudu.

Vēl jo  vairāk, Komisija šī gada oktobrī, saņemot no dalībvalstīm rēķinus apmaksai par izpildītiem struktūrfondu projektiem 9,73 miljard.eiro  un lauku attīstības projektiem  3,4 miljard.eiro,  lai nepārkāptu ES likumu par savlaicīgu apmaksu, ierosināja būtiskus 2012.gada.budžeta grozījumus  +8,99 miljard.eiro   vai + 6,9%. Eiropas Parlaments atbalstīja abus Komisijas budžetu projektus.

Pieprasot apvienot šos abus Komisijas 2012. un 2013.gada budžetu priekšlikumus vienā sarunu paketē, Padome tos abus tomēr  noraidīja. Atbilstoši ES likumam, ja Padome un Parlaments nevienojas,  Komisijai ir jānāk ar jaunu budžeta priekšlikumu.

Arī tikko publicētajā, jaunajā 2013.gada budžeta projekta skaidrojumā Komisija ir paredzējusi to, ka 2012.gada budžeta grozījumi tomēr tiks pieņemti. Lai meklētu kompromisu  Komisija tomēr  daļēji piekāpjas Padomei par 2,9  miljrdiem eiro samazinot izdevumus struktūrfondiem salīdzinājumā ar iepriekš iesniegtajiem 2012.g. budžeta  grozījumiem. Tāpat Komisija par 1,77 miljardiem eiro samazina izdevumus savam sākotnējam 2013.g. budžetam.
Šādā variantā 2013.gada budžeta maksājumi  ir pat par -2,9 miljrdiem eiro vai -2,1 % mazāki kā 2012.gada noslēdzošajā budžetā.

Tagad viss atkal ir atkarīgs no Padomes nostājas. Ja tā vēlreiz noraida Komisijas priekšlikumus par 2013. gada budžeta projektu, tad Komisijai nāksies iedarbināt esošā 2012.gada budžeta 1/12 daļas finansējuma mehānismu pa mēnešiem (līdzīgi kā to likums paredz darīt Latvijā, ja nav pieņemts nākamā gada budžets). Arī  Latvija līdz  2012.gada  30.oktobrim ir iesniegusi Komisijai rēķinus par 105 miljoniem eiro  īstenoto struktūrfondu  un  48 miljoniem eiro lauku attīstības projektu apmaksai. Nesaņemot šogad pilnu apmaksu no Komisijas, Latvijas valdība būs spiesta palielināt savu 2012.gada budžeta deficītu kopumā par 87,3 miljoniem eiro. Protams, ka tekošie budžeta jautājumi vistiešākā veida iespaido līdz šim neizdevušās sarunas par nākamo 2014.-2020.gada periodu.

Arī apspriežot nākamo ES daudzgadu budžetu, Eiropas Padomes dalījums neto maksātājos un neto saņēmējos pilnībā turpinās. Lai kaut nedaudz pamatotu savu nostāju neto maksātāji izveidoja t.s. labāku izdevumu grupu, kas uzstāj, ka līdz šim ES budžeta līdzekļi netiek efektīvi apgūti - kopējā neapgūtā nauda ir apmēram 200 miljardiem eiro, no kuras 65% ir neapgūtie ES struktūrfondi. Savukārt, neto saņēmēji izveidoja kohēzijas draugu grupu, kurā ir arī  Latvija, kas uzstāj, ka tieši struktūrfondi ir galvenais finansiālais dalībvalstu solidaritātes instruments, kas ir  atbilstošs ES līguma 174.pantam: "...īpaši tiecas mazināt būtiskas dažādu reģionu attīstības līmeņa atšķirības un vismazāk attīstīto reģionu atpalicību..."

Tiesa, atšķirība struktūrfondu apguvē ir būtiska. 2012.gada 1.oktobrī starp labāko un sliktāko apguvēju valsti tā bija  396%, apgūstot Eiropas Reģionālās  attīstības  un Kohēzijas fondus   un  350 %  Eiropas Sociālo fondu. Taču tas, ka atsevišķas dalībvalstis vāji apgūst struktūrfondus un lauku attīstības programmu nedrīkstētu būt par sodu visiem. Īpaši tagad, kad  2007.-2013.gada perioda beigās visas dalībvalstis steidz pabeigt  projektus, un to apguves tempi  strauji aug: vidēji +26% tikai 2012.gadā vien.

ES Padomes prezidenta Van Rompuja  priekšlikums ES 2014.-2020.gada budžetam (973,2  miljardu eiro ) veido tikai   1,01 % no ES kopējā IKP. Tomēr Padome Šis Van Rompuja priekšlikums, padara jauno kopbudžetu  par - 20,9 miljardi eiro. (-2,1 %) mazāku pat nekā esošo 2007.-2013.gada budžetu. Tomēr ES dalībvalstis nevienojās par šī Van Rompuja priekšlikuma atbalstu, jo neto maksātājas valstis prasīja vēl lielāku budžeta apgriešanu.

Prasībai ir  politisks un nevis fiskāls iemesls, jo nevienai no neto maksātājvalstīm neto iemaksa  nepārsniedz 0,53% no nacionālā IKP:  piemēram Vācijai 0,37%, Dānijai 0,53%. Īpaši asi par tālāku nākamā ES kopbudžeta samazināšanu  iestājas Lielbritānija, kas neto iemaksā tikai  0,24 % IKP.

Jautāju Eiroparlamenta deputātiem no Lielbritānijas : Kādēļ ir šāda nostāja? Atbilde bija ,ka: "Lielbritānijas valdībai, neskatoties uz pietiekami lieliem budžeta griezieniem, īpaši pašvaldību finansēšanā ,izglītībā, veselības aprūpē u.c. , tā arī neizdodas būtiski samazināt savu budžeta deficītu, kas ir - 7,9 % IKP, un  ir otrs lielākais ES aiz Spānijas.Budžeta ieņēmumi no bankām un finansu sektora kopumā, kas veido lielu daļu no Lielbritānijas nacionālā budžeta ieņēmumiem, turpina kristies straujāk, apsteidzot valdības izdevumu mazinājumus".

Tāpēc, cenšoties kaut cik politiski kompensēt saviem iedzīvotājiem budžeta konsolidācijas neveiksmes (arī  IKP pieaugums   Lielbritānijai ir negatīvs: 2012.gada prognozē - 0,2 %), Dāvids Kamerons demonstratīvi pastāv uz vēl lielāku ES kopbudžeta apgriešanu, draudot ar veto budžeta pieņemšanas balsojumā.

Van Rompujs savā priekšlikumā samazina finansējumu ES struktūrfondiem kopumā par -35 miljard.eiro ,-9,77%. Latvijai, kas  vissmagāk cieta  krīzē, Van Rompujs piedāvā piemērot palielinātu ierobežojumu (2,59% IKP) struktūrfondu aploksnei. Tas var dot 4,23 milj.eiro, kas ir par 470 milj.eiro, vai -10 % mazāk nekā pašlaik. Tas  sakrīt ar kopējo (-9,77%) finansējuma samazinājumu struktūrfondiem ES.

Tomēr Latviju šāds priekšlikums nevar apmierināt, jo visiem mazāk attīstītiem ES reģioniem, kuriem IKP ir zem 75% no ES vidējā, kur ietilpst arī Latvija,  Van Rompujs piedāvā praktiski nemazināt maksājumus (-0,7%). Tas nozīmē, ka mūsu sākotnējā  pamatprasība nesamazināt Latvijai struktūrfondu maksājumus, ņemot vērā pēdējo Van Rompuja priekšlikumu, kļūst tikai taisnīgāka un pamatotāka.

Van Rompujs rosina samazināt finansējumu ES kopējai lauksaimniecībai par -40 miljrd.eiro, - 11,5% attiecībā pret esošo finansu periodu,  tai skaitā tiešmaksājumus viņš  piedāvā samazināt vēl vairāk par - 58 miljrd.eiro, -17%.
Tāpēc  Van Rompuja neoficiāli izteiktais priekšlikums (kas nav Padomes dokumentā) Latvijai par tiešmaksājumu palielināšanu līdz 196 eiro/ha  līdz 2020.gadam uz kopējā samazinājuma fona it kā izskatās labāks nekā Komisijas iepriekš piedāvātais ( 143 eiro/ha).

Taču, stāvot kopā ar mūsu lauksaimniecības organizāciju  pārstāvjiem demonstrācijā Briselē, kā arī pārrunājot ar mūsu premjerministru un lauksaimniecības ministri, ir skaidrs, ka mūsu patiesā prasība pēc godīgas, izlīdzinātas tiešmaksājumu politikas ir saņemt šos 196 eiro/ha jau sākot ar 2014.gadu.

Taisnīgāku tiešmaksājumu politiku no ES ir jāprasa jau no 2014.g., neatliekot to uz tālāku nākotni , kā tas vienreiz jau bija ar t.s. 25% maksājumiem , Latvijai iestājoties ES  2004.gadā. ES kopbudžeta politika ir tik nestabila gadu gaitā ,ka Latvijai paļauties uz to , ka solījumi uz 2020.g.t.i.pēc 8 gadiem  tiks izpildīti , ir riskanti. Ir skaidrs , ka turpmākā cīņa par nākamo ES kopbudžetu un Latvijas interešu aizstāvēšanu tajā mums visiem vēl ir priekšā.


Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē