Tas ir uzskatāmās nodokļu maksātāju līdzekļu izšķērdēšanas piemērs valsts pārvaldē, ko integrācijas mērķu aizsegā realizē Nacionālās Apvienības pārraudzīta ministrija, pār kuras politisko vadītāju īsās karjeras laikā ne reizi vien kritusi publisko līdzekļu izšķērdēšanas ēna.
Sabiedrības integrācija, protams, ir nozīmīga valsts pārvaldes funkcija. Tikai dīvaini, ka šī uzdevuma veikšanai tiek veidota jauna valsts institūcija, kas nozīmīgu daļu piešķirtā finansējuma paredzējusi tērēt biroja tehnikas un mēbeļu iegādei. Tā kā nekas daudz trešo valstu pilsoņu integrācijai nepaliek. Sausais atlikums šajā gadījumā ir vienkāršs – jauna birokrātiska struktūra ar 17 darbiniekiem, biroja tehniku 21 tūkstoša latu vērtībā, mājaslapu 14 tūkstošu latu vērtībā un logo 2000 latu vērtībā. Atrunas, ka no minētajām izmaksām Latvijas valsts sedz tikai 25%, bet pārējo – Eiropas Savienība – vienkārši neiztur kritiku.
Pat saglabājot esošo Centra finansējumu 430 tūkstošu latu apmērā šis stāsts varētu būt citādāks, ja Eiropas Savienības projekta realizācija atklāta konkursa kārtībā tiktu uzticēta pilsoniskās sabiedrības organizācijām, kas spētu nodrošināt kursu norisi, iznomājot atbilstošas telpas ar nepieciešamo biroja tehniku, algotu profesionālus pasniedzējus un administrētu projekta norisi. Šāds risinājums gan ļautu ietaupīt Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļus, gan palīdzētu attīstīt un valsts integrācijas politikā iesaistīt pilsonisko sabiedrību.
Pieņemot, ka integrējamajiem nepieciešams apgūt ne vien latviešu valodu, bet arī gūt ieskatu vietējās tradīcijās un kultūrā, kā arī apgūt Latvijas vēstures pamatzināšanas, ar audzēkņiem būtu jāstrādā trim pasniedzējiem. Vienas studentu grupas lielumam nevajadzētu pārsniegt 15 integrējamo personu. Pieņemot, ka viena pasniedzēja atalgojums ir 10 LVL stundā un noteikta profila pasniedzējs nedēļas laikā katrai grupai pasniedz divas nodarbības, bet kursu garums ir četri mēneši, pasniedzēju atalgojumam 300 personu apmācībai būtu jāieplāno 20 000 LVL. Savukārt, pieņemot, ka apmācībām piemērotu telpu noma maksā 10 LVL kvadrātmetrā, vienas klases izmērs ir 20m2 un 300 audzēkņu vienlaicīgai apmācībai četru mēnešu periodā nepieciešamas vismaz 12 šādas auditorijas, prognozējamā nomas maksa nepārsniedz 10 000 LVL. Vēl 20 LVL izdevumi jāierēķina katram audzēknim izdales materiālu nodrošināšanai, kas veido 6000 LVL. Pie augstāk minētajiem izdevumiem vēl jāieplāno 10% projekta administrēšanas izmaksām.
Kopumā minētās summas nesasniedz 40 000 LVL atzīmi, kas ir 10 reizes mazāka summa par Nacionālās integrācijas centram šogad budžetā paredzētajiem līdzekļiem no Latvijas un Eiropas nodokļu maksātāju līdzekļiem. Pat pieņemot, ka komentārā minēto aprēķinu piemēri ir kļūdaini un no patiesajām vajadzībām atšķiras pat divas reizes, tā joprojām paliek vairāk nekā naudīga integrācija nacionāļu pārvaldītajā kultūras lauciņā.