Vienīgais, kas izskanējis no Rīgas domes – lēmums ir pieņemts, tur neko vairs nevar darīt, un no 1.februāra biļešu cenas būs uz pusi dārgākas.
Mana pārliecība ir, ka valdībai būtu kopumā jāpārskata esošā sistēma, jāizvērtē visi plusi un mīnusi un jānovērš šādu gadījumu iespējamība nākotnē. Manuprāt, ir vairāki risinājumi, ko valdība varētu paveikt:
1. Tā kā valdība ir noteikusi, ka viena no pašvaldības autonomajām funkcijām ir organizēt sabiedriskā transporta pakalpojumus, tad, veicot grozījumus likumā par pašvaldībām, valsts var pati uzņemties šo funkciju, organizējot vienotu iepirkumu visā valstī uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, tādējādi nodrošinot pilnīgu izmaksu aprēķinu, vienotu redzējumu, transporta kustības pārklājumu un arī attiecīgu zaudējumu segšanu.
2. Manis jau pieminēto funkciju varētu nodot plānošanas reģioniem, jo jau šobrīd tie daļēji to pilda. Tad plānošanas reģions organizētu iepirkumu uz sabiedriskā transporta pakalpojumiem, ņemot vērā, ka katras pašvaldības kompetencē ir šo pakalpojumu organizēt tikai savas administratīvās teritorijas robežās, bet dzīvē viss ir mazliet savādāk – Rīgas Satiksme apkalpo arī Pierīgas teritoriju un iedzīvotājus. Tas ļautu arī optimālāk plānot un aptvert visu reģionu kopumā. Ja tomēr arī šī ideja nav atbalstāma, ir vēl viens priekšlikums.
3. Esmu jau vairākkārt minējusi, ka pēc būtības ir jāizvērtē tas, kādu pārvaldes formu piemērot valsts un pašvaldību funkciju īstenošanai. Proti, vai dibinot kapitālsabiedrību, kas jau pēc definīcijas ir vērsta uz peļņas gūšanu, ir pareizais modelis, zinot, ka patiesībā šādam uzņēmumam konkurences nav. Iedomāsimies šādu situāciju – pašvaldība nodibina uzņēmumu, nopērk autobusus un pārējo mantu par nodokļu maksātāju naudu un pēc tam no šī uzņēmuma iegādājas pakalpojumu jau ar peļņas procentu. Un tā kā tas ir komercuzņēmums, tam ir arī sava „republika” – tas var atļauties visu, ko pēc būtības nevar valsts pārvaldes iestāde – komercdati nav izpaužami utt.
Tad rodas jautājums – kāpēc šādu funkciju īstenošanai nevarētu veidot valsts pārvaldes iestādi, piemēram, aģentūru, ar skaidru ieņēmumu un izdevumu tāmi, saprotamām izmaksām? Ja tās izdevumi būtu lielāki, nekā budžetā apstiprinājusi dome, zaudējumus segtu dome, bet, ja ieņēmumi būtu lielāki – lieliski, pašvaldībai būs iespējas tos novirzīt citiem mērķiem. Un pats galvenais – nekāda slepenības plīvura!
Manuprāt, tas ir valdības jautājums, ja runa ir par reformām valstī, labu pārvaldību un līdzekļu caurskatāmību. Šobrīd esošā sistēma nav sevi attaisnojusi. Kamēr tā pastāvēs, būs „riņķa dancis”, un mēs varēsim tikai plātīt rokas un atkal un atkal diskutēt par vienu un to pašu.
Es neizslēdzu, ka ir vēl citi iespējamie risinājumi un priekšlikumi, bet, manuprāt, tieši tagad ir pienācis brīdis par to diskutēt un pieņemt arī valstisku lēmumu.