Viņš teica, ka rosinājis uz krīzes laiku noteikt, ka iedzīvotāju samaksāto summu vispirms ieskaita pamatsummas apmaksai un tikai pēc tam, kad tā ir segta, soda un nokavējuma nauda atkal pārvēršas par pamatparādu un maksā to.
Pašreizējo kārtību, kad iemaksātā nauda aiziet soda naudas dzēšanai, nokavējuma naudai un tas, kas paliek pāri, sedz pamata summu, viņš vērtēja kā nepareizu. "Tā rezultātā it kā esi samaksājis, bet, ja neesi samaksājis visu, veidojas jauna soda nauda. Tā ir nelietderīga naudas tērēšana, jo gan bankas, gan bizness balstās uz tā, ka aizdod naudu un nopelna procentus. Bizness ir izdevies, ja atgūst pamatsummu un procentus. Kad esi pamatsummu samaksājis, kreditoram ir vieglāk atlaist daļu, jo visu, ko viņš ir gaidījis, slēdzot līgumu, viņš ir saņēmis. Tas ir jānosaka likumā," uzskata Šadinovs.
Pēc viņa vērtējuma, pašvaldības SIA Rīgas namu pārvaldnieks rīcība, atbrīvojot no soda naudas tos, kas samaksā pamatparādu, no ekonomiskā viedokļa ir pareiza, bet to vajadzētu noteikt normatīvi.
Viņš arī teica, ka norakstīt parādus ir grūti. "Ja parāds ir AS Rīgas siltums, parādu nevar norakstīt, tad pilsētai jāiedod nauda uzņēmumam. Var norakstīt soda un nokavējuma naudu," sprieda jurists.
Šadinovs pauda viedokli, ka nepieciešamas arī citas izmaiņas. "Māju pārvaldīšanas likums nosaka, ka līgums, ar ko nododam apsaimniekošanu kādam citam, ir pilnvarojuma līgums, līdz ar to jānosaka likumā skaidri un gaiši, ka no iedzīvotājiem saņemtā maksa namu apsaimniekotājiem jāuzskaita ārpus bilances. Ja rodas problēmas, maksātnespējas administratoram jāsazinās ar attiecīgo māju un jāatmaksā nauda atpakaļ, jo tā ir iedzīvotāju nauda, ko apsaimniekotājs nav nodevis tālāk. Līdzko ieliek kapitālā, tā nauda ir pazaudēta," norādīja jurists.
Šadinovs par Latvijas Privatizācijas aģentūras (LPA) valdes locekli, LPA juridisko direktoru kļuva 1994.gadā. Aģentūrā viņš darbojies vairākus gadus, 1999.gadā iecelts par LPA ģenerāldirektora Jāņa Nagļa vietnieku. 2003.gadā Šadinovs atstājis PA valdes locekļa amatu, liecina aģentūras LETA arhīvs.
2004.gadā viņš kļuva par toreizējā Ministru prezidenta Aigara Kalvīša ārštata padomnieku privatizācijas jautājumos, piedalījies dažādu likumprojektu izstrādē un ar tiem saistītās darba grupās.
Patlaban viņš darbojas juridiskajos birojos - Šadinovs ir vienīgais SIA Padoms īpašnieks, viņam pieder 49,98% SIA Assero daļu. Šogad viņš ar bijušo Iepirkumu uzraudzības biroja vadītāju Andreju Tiknusu un citiem bijušajiem kolēģiem nodibinājis SIA Assero mācību centrs. Assero pieder 50% šī uzņēmuma daļu, bet Šadinovam - 10%.