1. Kādai vajadzētu būt mācību un atpūtas proporcijai pirms eksāmeniem?
Ir svarīgi apzināties, ka eksāmens nav tik ļoti zināšanu un prasmju rādītājs, bet gan pārbaudījums tam, kā cilvēks spēj koncentrēties stresa situācijā. Tādēļ nekādas pēdējā brīdī apgūtās formulas nenostrādās, jo tās saglabāsies tikai īslaicīgajā atmiņā. Savukārt to, kas pirms laika saprasts un apgūts, ir vērts atkārtot tuvojoties eksāmenu laikam, taču arī to nevajadzētu darīt pēdējā brīdī. Zelta likums, kas būtu jāievēro ikvienam – starp mācīšanos un eksāmenu jāatrod laiks pilnvērtīgam 8 stundu miegam, lai atpūtinātu ķermeni un prātu.
2. Kā pavadīt pēdējo vakaru pirms eksāmena?
Skolēniem un studentiem iepriekšējā vakarā nevajadzētu pārspīlēt ar mācībām. Savukārt viņu vecākiem vēlams būtu atturēties no jautājuma – vai tu izmācījies?. Daudz svarīgāk būtu parūpēties, lai bērnam būtu pieejams pilnvērtīgs uzturs, kas bagāts ar nepieciešamajām taukskābēm un vitamīniem.
Tā pat visu studiju un mācību laiku ir svarīgi garīgo slodzi līdzsvarot ar fizisko. Ieteicama ir peldēšana, riteņbraukšana, skriešana, taču arī šo vajadzētu darīt ar prieku, nepārslogojot sevi. Baseins vai skrējiens pa mežu noteikti nomierinās un sakārtos domas, kā arī fiziskā slodze vakarā ļaus labāk aizmigt.
Iespējams, katram pašam vai ģimenē ir savi rituāli, kā sagatavoties saspringtām situācijām: kopīga maltīte, aromterapijas masāža, “veiksmīgo” drēbju sagatavošana. Ja tas līdz un sniedz stabilitātes sajūtu, šos rituālus vajag veikt. Atbilstoši skolēna vai studenta personībai ir vērts izstrādāt arī eksāmena rīta rituālus – kādam svarīgi, lai neviens netraucē, jo jebkura saskarsme kāpina satraukumu, citam būtisks ir kopīgs brauciens uz skolu, apskāvieni un laba vēlējumi.
Protams, dažādās vecuma grupās būs savi veidi, kā palīdzēt, svarīgi ir respektēt katra vēlmes un netraucēt.
Traucējoša un kaitinoša var būt arī lieka uzmundrināšana, piemēram, sakot: “Nesatraucies, viss būs labi, kā vienmēr!”. Pirmkārt, tā uzliek papildu atbildību, otrkārt norāda uz to, ka cilvēks ir pārāk satraucies un pārspīlē situācijas nozīmi.
Daudz labāk būtu teikt, ka neatkarīgi no rezultāta, viss būs kārtībā un arī ja nebūs, tas ir tikai viens eksāmens, to iespējams var kārtot otrreiz, vai tamlīdzīgi.
3. Ko darīt, lai neveidojas "melnie caurumi atmiņā"?
Svarīgi ir iemācīties sevi “savākt” stresa situācijās. Veiksmīgs paņēmiens ir veidot asociācijas mācoties, tās ļauj vieglāk atcerēties studiju vielu.
Atbildot jautājumu, uz kuru atbilde nerodas uzreiz, ieteicams virzīties uz priekšu un atgriezties pie šī jautājuma vēlāk. Iespējams plašāks konteksts un atbildes uz citiem jautājumiem palīdzēs rast arī šo atbildi.
Ja satraukums šķiet nepārvarams, var palīdzēt elpošanas vingrinājums, palēninot iekšējos ritmus, iedzert glāzi ūdens un mēģināt sakārtot domas un zināšanas.
4. Kā tikt vaļā no lielā stresa pirms eksāmeniem?
Svarīgi saprast, ka būtībā tas ir tikai viens eksāmens no simtiem, kas būs jāpieredz dzīves laikā. Daži no tiem būs būtiskāki, daži tīri formāli. Taču neviens no tiem nenoteiks Tavu kvalitāti kā cilvēkam. Reizēm, ja bailes no “izgāšanās” ir nepārvaramas, ir vērts sev pajautāt: kas ir sliktākais, kas notiks, ja eksāmens netiks nokārtots? Bieži atbrīvojoties no bailēm, rodas lieliskas idejas, kā atbildēt uz šķietami neatbildamiem jautājumiem.
Svarīgs ir arī pēc eksāmena rituāls: sagaidīt ar prieku un pārliecību, ka eksāmenā ir izdarīts pēc iespējas labākais.
Jāsaprot, ka ne vienmēr uzreiz pēc eksāmena ir pieejami rezultāti, faktiski visu laiku līdz pozitīvam apstiprinājumam turpinās stresa situācija. Savukārt, tas, kāda ir indivīda pieredze saistībā ar jau pārdzīvotajiem eksāmeniem, noteiks to, cik liels nepamatotais stress viņu var pārņemt gaidāmajā eksāmenā.