Prokuratūra grozīja apsūdzību, izslēdzot daudzas epizodes un to mīkstinot, pamatojot šīs izmaiņas ar faktisko apstākļu maiņu. Lai gan likums to pieprasa, realitātē tiesa nedeva iespēju nedz man, nedz maniem advokātiem iepazīties ar grozītās apsūdzības saturiskajām izmaiņām, kas būtiski maina aizstāvības gaitu, rada nepieciešamību sagatavot jaunu aizstāvības pozīciju un sagatavoties liecību sniegšanai. Atbilstoši Latvijas Republikas Kriminālprocesa likumam prokuroriem jebkuri grozījumi apsūdzībā ir jāpamato, skaidri darot zināmu, kādas izmaiņas veiktas un kādi ir bijuši to iemesli. Arī šī likuma norma tika ignorēta. Tā vietā prokurori ultimatīvi pieprasīja uzsākt liecību sniegšanu, lai gan, kā pierāda līdzšinējā tiesvedības gaita, patiesais mērķis ir tās ignorēt.
Tāpēc, sākot liecību sniegšanu, es skaidri un gaiši norādīju uz konkrētajā apsūdzībā iekļauto, manā skatījumā acīmredzamo ārprātu un debīlismu, ko var sarakstīt tikai muļķu māja, vārdā nevienu nenosaucot. Pilnīgi pieļauju, ka manis sniegtais situācijas vērtējums kādam var patikt, bet kādam – nepatikt, taču, godīgi sakot, grūti atrast citus vārdus, lai adekvāti raksturotu to absurdu, kas sarakstīts apsūdzībā. Piemēram, kā iespējams veidot aizstāvību pret tik pretrunīgiem apgalvojumiem, no kuriem izriet, ka viena un tā pati kompānija vienā un tajā pašā laikā simtprocentīgi ir piederējusi vienai fiziskai personai, bet vienlaikus tomēr tajā pašā simtprocentīgajā apmērā arī trim citām fiziskām personām?!
Cits apgalvojums: “Kompānijā Keywood International Ltd. Aivaram Lembergam, Anrijam Lembergam un Līgai Lembergai vienādās daļās piederēja divas kapitāla daļas.” Ņemot talkā elementāru matemātiku, uzdošu jautājumu – vai trīs cilvēkiem divas kapitāldaļas var piederēt vienādās daļās? Skolotājs skolēniem skaidrotu, ka nevar, bet Latvijas Republikas prokuratūrai šāda nevarēšana nepastāv; ja vajag – tātad var!
Vēl viena apsūdzības “pērle”: “Kompānijai Keywood International Ltd. piederēja 300 Venceb akcijas, bet Aivars Lembergs bija faktiskais šīs kompānijas akcionārs.” Jautājums – kā vienas un tās pašas akcijas var piederēt fiziskai un juridiskai personai vienlaikus? Tomēr, kā redzams, elementārs loģikas trūkums nevar būt šķērslis apsūdzībai par katru cenu.
Vai vārdu virknējums, kuru izlasot tā arī nekļūst skaidrs, kas īsti tajā ir pateikts. Citāts no apsūdzības (saglabājot tās veidotāju oriģinālo rakstību un pieturzīmes):
"...Aivars Lembergs grāva no demokrātijas virsprincipiem izrietošo valsts varas leģitimitātes principu, kas nodrošina, ka suverēnas valsts varas nesējai – tautai – ir jābūt ietekmei uz lēmumu pieņemšanu valstī, jo valsts varas, tai skaitā vietējās pašvaldības un tās amatpersonu, it sevišķi vadītāju leģitimizācijas un attiecīgi tautas uzticības saglabāšanai, priekšnoteikums ir izvairīšanās no tādām situācijām, kad suverēnas valsts varas nesējai – tautai var rasties pamatotas šaubas par attiecīgās amatpersonas darbību nevis valsts, bet savās personiskajās interesēs."
Tā vietā, lai pildītu Latvijas Republikas likumu normas un skaidri un saprotami izskaidrotu apsūdzības grozījumus, prokurori tiesai pieprasīja piemērot procesuālo sankciju, bet tiesa, kā jau pierasts, pakalpīgi apmierināja prokuroru iegribas. Nedrīkst taču aizmirst, ka ir priekšvēlēšanu laiks un visiem spēkiem jāatbalsta Meroni finansēto politisko partiju uzturēšana no uzņēmumiem, kas nodoti viņa pārvaldīšanā.
Pirms divām dienām es atkārtoti jau piekto reizi (!) – lūdzu tiesu atļaut filmēt un pārraidīt tiešraidē tiesvedības procesu. Uz savu lūgumu es saņēmu kārtējo atteikumu. Laikam esmu naivs, ja joprojām ticu, ka šajā procesā iespējamas kādas tiesiskas pārmaiņas. Tiesas procesam kļūstot atklātam, nebūtu iespējama tā vienpusīgās un tendenciozās informācijas straumēšana, ko vērojam visa absurdā procesa garumā, tostarp "īpašiem", "objektīviem" medijiem, kurus prokuratūra pēc vajadzības var "izsaukt" un sev vajadzīgajā rakursā “apgaismot”. Atklāta procesa gadījumā visiem būtu iespēja pārliecināties, kā ir patiesībā!