Laika ziņas
Šodien
Apmācies
Rīgā +7 °C
Apmācies
Piektdiena, 8. novembris
Agra, Aleksandra

Kāda ekonomika, tāda politika

Pievienot komentāru

0/1000 zīmes
Jukums
J
Latvijas problēmas sakņojas nepareizā nodokļu struktūrā, izšķērdīgā to izlietojumā un pie siles esošo uzturētajā sociālajā netaisnībā - tā, savukārt, sakņojas jauizcepto biezo un pašu silesbrāļu milzīgajā un rūpīgi slēptajā mazvērtības kompleksā. Viņi jūtas neērti, ja nevar uzspļaut tautai pa mersedesa logu. Tauta, savukārt, brauc projām, jo neredz šeit pozitīvas pārmaiņas pārskatāmā nākotnē. Pie varas esošajiem nav politiskās gribas veikt loģiskas reformas, viņiem ir labi tā kā ir.
hmm
h
Pārāk dziļu rakt ir bezjēdzīgi. It īpaši silei pietuvinātajiem. Vienīgais paredzmais rezultāts, ir ka atstādiās racēju vai viņam tuvu stāvošo no siles. Un kas tad ? Kā tad varēs parukšķēt pret pārējo pakāļu vēju? Secinājums: tas ir kaitīgi Latvijā rukšķēt pret pakaļu sacelto vēju. It īpaši ja tas nāk no siles.
Nesapratu?!
N
Kāds sakars mazam lauku veikaliņam ar mūsu vietu starptautiskajā darba dalīšanā? Ne jau lielie eksportējošie uzņēmumi uztraucas pat minimālās algas celšanu, tajos jau sen nevienam tādu nemaksā.
vai redzam
v
Tāda politika... Šis Nīderlandes 3 reizes augstākais darba ražīgums nekā pie mums vislielākajā mērā ir valdības un politiķu problēma. Ekonomiskajā teorijā jau visai sen ir noskaidrots ,ka ekonomiskā izaugsme ,inovācijas , ir uzņēmējdarbības rezultāts tikai tad ,ja secīgi reformējas juridiski administratīvā pārvaldība.
kā iespēt
k
Par to Nīderlandi , kas 1,8 reizes mazāka par Latviju teritoriāli ,bet IKP pērn saražojuši tieši 25 REIZES lielāku nekā Latvija. Proti,798.6 miljardus pret 31,9 miljardiem usd. Bet uz šī 1,8 reizes mazākā zemes pleķīša dzīvo 8,53 reizes iedzīvotāju ,strādā 8,2 miljoni pret mūsu apmēram 1 miljonu. Pareizinām 31,9 ar 8 reiz lielāku nodarbināto skaitu un iegūstam 255 ,tātad darba ražīgums Latvijā ir tieši 3 REIZES zemāks nekā Nīderlandē !!! Lūk par ko jādomā ! Ko darīt lai mūsējie katrs radītu gadā 3 reizes lielāku IKP !
inna
i
Mūsu uzņēmēji, brīvajā tirgū, tiešam staigā pa plānu ledu. Mūsu iespējas var salīdzināt ar tirgošanos Ebay: Pircējs, meklējot konkrēto preci, atšķiro pēc zemākas cenas, un mēs nevaram pārspēt ķīniešus, vai pēc dārgākās cenas un zīmola, mēs neesam nedz Šveice, nedz Vācija vai Itālija. Mēs esam kaut kur pa vidu starp tūkstošiem citu piedāvājumu. Kā iekarot savu vietu tirgū? - Ar zemāko iespējamo cenu un cerību. Pat visniecīgākā uzņēmējdarbības vides pasliktināšanās kādam var izrādīties liktenīga.
nu re,varam
n
Latvija tāda kāda tā ir šodien izmainīt nevar neko. Vilciens ir aizgājis jau divas reizes. Un izskatās ka Krievijas sankciju efekts liek skatīt pēdējo redzamo vagonu jau trešo reizi.Ne uzņēmēji ne valdība faktiski nezin nepieciešamo struktūrizmaiņu virzienu. Zanders lieto pareizu apzīmējumu - "seklais iekšējais tirgus". Lai sasniegtu Nīderlandi ,nepieciešams palielināt iedzīvotāju skaitu (bez Latgales)8 reizes ,visā Latvijā 12 reizes. Tātad līdzvērtīgs iekšējais tirgus būs pie 22 miljoniem cilvēku. Cita infrastruktūras noslodze ,visu ekonomikas elementu cita efektivitāte. Ķīnā .piemēram ,neraugoties uz šībrīža problēmām ,tiek veidotas 2 gigantpilsētas ,katra ar 180-250 miljoniem cilvēku un ap 2050.gadu tās būs. Bet kā Latvijā izvietot 20 miljonus lai būtu jauna Singapūra vai ASV ,nezinu,jo Rīgā vajadzīgi 10-12 miljoni cilvēki . Varbūt visu Ziemeļāfriku izmitināt šeit ?Vācija šobrīd esot 16 miljoni imigrantu,tā kā neiespējami tas nav. Ja bet kādā valoda runās Latvija un kuru Dievu pielūgs !
Pievieno komentāru
P
Paši uzņēmēji negrib, lai ēnu ekonomika tiktu samazināta..laikam nesaprotu, ka tādā veidā samazinātos arī nodokļi. Jau 4 gadus nesaskaņo kases aparātu reformu Un liela daļa "nopelnu" par nodokļu nemaksāšanu jāuzņemas arī medijiem, jo tie valsti un valdību bieži vien kritizē klikšķu vārdā, nevis pamatoti un objektīvi, līdz ar to noskaņojot cilvēkus pret, kas arī noved pie nemīlēšanas un nodokļu nemaksāšanas..
Imants>Jānis Labrencis
I
PVN,kā tādam,nekādas vainas! Nav taču viņš nobremzējis uzņēmējdarbības attīstību,ne Zviedrijā,ne PVN dzimtenē Francijā,ne ASV,ne Ķīnā un Japānā! Tikai nevar aplikt trešajā nabadzīgākajā ES valstī ikdienas pārtikas produktus ar pasaulē otru augstāko-21% PVN (Zviedrijā-12%,Francijā-5,5%),tādējādi neļaujot Latvijas zemniekiem būt konkurētspējīgiem pat iekšzemes tirgu,spiežot pilsētniekus iegādāties par 30-40% lētāku pārtiku nedēļas nogalēs Polijā! Pievienotās vērtības nodoklim ir jābūt diferencētam-samazinātam pirmās nepieciešamības precēm un pakalpojumiem un paaugstinātam-luksusa precēm un pakalpojumiem! Latvijā tas ir vienāds kā maizei un pienam,tā alkoholam un tabakas izstrādājumiem! Bet samazinātā PVN likme komunālajiem pakalpojumiem tiek pat pamazām paaugstināta un vēl papildināta ar akcīzes nodokli!
inna
i
>Imants Par PVN Jūs alojaties. PVN ir vienīgais nodoklis (un akcīzes), kas aizsargā vietējos zemniekus un ražotājus. Ja samazinās PVN pārtikai, importa preces kļūs vēl lētākas un vietējiem konkurēt būs vēl grūtāk. PVN pat būtu jāpalielina, bet galvenais būtiski jāsamazina darbaspēka nodokļi, tad vietējie produkti kļūs lētāki par importu un arī eksporta tirgos būs vieglāk, pašiem vairāk darba, naudas un nodokļu.
  • 4
  • 0
viesis
v
Paldies par kaut ko daudz maz objektīvu, nevis trulu frāžu bārstīšanu. Protams, ka viennozīmīgu un īsu atbilžu uz to- kas notiek, kāpēc tā izvērties, un, ko darīt, nav. Bet par to vismaz jāsāk runāt, nevis klaigāt par neesošu veiksmes stāstu, dumjajiem un slinkajiem iedzīvotājiem, un par kaut kādu mistisku darba ražības uzlabošanu.
Jānis Labrencis
J
Kādā Nekā personīga raidījumā augsta VID amatpersona teica, ka PVN izkrāpšanas shēmas būs tik ilgi, cik ilgi būs šis nodoklis! Sen ir zināms, jo sarežģītāka ir nodokļu sistēma, jo vieglāk ir to apiet. PVN ir arī viens no lielākiem uzņēmējdarbības attīstības bremzētājiem. Diemžēl kautko labāku vēl neviens no šīs valdības nav spējīgs piedāvāt.
Ezis UK
E
Latvijas "valsts"strukturālās problēmas ir sen zināmas,bet nerisinātas un nerisinās ,kas ir pats sāpīgākais.Uzņēmēji ,kuri ir nesaistīti ar "sili"( "valsts"pasūtījumiem) ne tikai staigā pa plānu ledu,viņus jebkurā brīdī var "nogremdēt"un gremdē "valsts"institūcijas. Kurš iedrošināsies iegādāties dārgas iekārtas ,kad likumi tiek mainīti,kā vēlas sponsori? Ja Latvijā joprojām saimnieko morāli kropļi komunisti,kuru nekompetenci ,jau gadus 50 zinajām.Tiešām cerat ,ka viņi mainījušies,atveriet acis un paskatieties uz faktiem.Partijās knapi 1% no iedzīvotājiem un 5% komunistu barjera ,neļaus ienākt politikā nevienam neatkarīgam nenopirktam cilvēkam,turklāt "partijās"visu lemj valdes ,ierindas biedri ir tikai smukumam. Tās ir strukturālās problēmas ieskaitot 2X lielāku birokrātu skaitu uz 1000 iedzivotājiem ,kā Rietumos.
Senais
S
Latviešu bērneļi gan nesaka -pats muļķis, kas no krievu valodas(сам дурак), bet gan - pats tāds... Taču tas nekas, jo nav tik svarīgi, kā misēklis virsrakstā, kas precīzāks būtu: "Kāda politika, tāda ekonomika".
Ļaudiņš
Ļ
„Konstatēt, ka valdība rīkojas nejēdzīgi, nav grūti. Varbūt pienācis laiks mierīgi pārrunāt Latvijas ekonomikas strukturālās problēmas?”.............................. Tas ir labs jautājums, jo tūlīt izraisa pret jautājumu: Kāpēc Latvijas mēdijos nepastāv kritiska analīze, kāpēc žurnālisti nav īsti pārliecināti te par neko? Šī situācija noved kā civilo sabiedrību, tā tās ekonomiku pie demoralizācijas. Ja tāda iedomīga valsts vadītāja ka Āboltiņa var tiekt (kādā hokeja balvas pasniegšanas laikā), ka visiem patīk uzbrukt politiķiem, tad viņai aizmirst iedomāties, ka liela daļa no publikas uzskata viņu par tautas nodevēju. Kāpēc tā, ja kundze pati domā, ka viņa velk valsti no bedres? Atbildi nevaru dot, jo Latvijas mēdiji to gadiem ilgi nav pārrunājuši , un jautājums prasa ilgas iedziļinātas diskusijas. Viens novērojums gan bāžas acīs kā bomis: Latvijas Saeima darbojas nevis kā piemērs tautas kopienai, bet ir pārvērtusi latviešu kopienu par sev nedzivu priekšmetu, kuru domā ar dažādiem sev patīkamiem likumiem grozīt divus soļus pa priekšu, četrus atpakaļ, un pēc tam publiku apsaukāt: „Ūja. Ūja!” un kad tas izraisa publikā brēku. Pēc tam notikums tiek tušēts ar atvainošans, jo sauciens it kā nācis no nevainīgas mutes, kaut staigā uz augstiem papēžiem, kas drīzāk groza pakaļu, ka liecina par gudribu. Ja pieņemam, ka bērns no vecākiem mācas no viņu piemēra, tad Latvijas valdība—lai tur (vīrieši vai sievietes) saka ko grib--neko neatšķiras no tā veča, kas tepat izvaroja saules meitiņu zīdainiti.
  • 0
  • 0
inna
i
Igaunijas piemērs ir tiešām vietā un tās mums būtu ar steigu jāpārņem. Bet mūsu valdība startē ar "Nevienlīdzības apkarošanas" karogu. Mums pastāv nevienlīdzība starp godīgiem nodokļu maksātājiem un nemaksātājiem; starp darba ņēmējiem un augļotājiem, baņķieriem, nekustamā īpašuma spekulantiem, attīstītājiem u.c uzņēmējiem. Tie otrie nav nedz darbaspēka nodokļu subjekti, nedz minimālās algas saņēmēji un nodokļu izmaiņas viņus neskar. Jaunās politiskās iniciatīvas pretnostata čaklos, izglītotos un strādīgos pret mazizglītotiem slaistiem par labu tiem otrajiem, sodot pirmos. - Parēķiniet paši cik nodokļos nomaksās slaists, pie vienādas stundu likmes, strādājot uz pusslodzi un čaklītis, kas raujas vairākās darba vietās un strādā trīstik vairāk. Ekonomikas izaugsmi un valsts attīstību nodrošina nevienlīdzība un konkurence, kur vislabākie un čaklākie nopelna vairāk.
  • 1
  • 1
Tik stulbu budžetu pat iedomāties i
T
Nākotne šai valstī nekāda spožā vairs nerādās!
  • 9
  • 3
Pilnīgi piekrītu. "Kāda politi
P
Igauņi jau sen ir spējuši samazināt darbaspēka nodokļus un viņiem šobrīd ir gan budžets ar pozitīvu bilanci, gan kārtīgs atbalsts ģimenēm ar bērniem, gan NATO izdevumi 2%, gan ārstiem algas 2 reizes lielākas, gan vidējās algas par 250 euro augstākas.
  • 11
  • 1

Uzmanību!

Pieprasītā sadaļa var saturēt erotiskus materiālus, kuru apskatīšana atļauta tikai pilngadību sasniegušām personām.

Seko mums

Seko līdzi portāla Diena.lv jaunākajām ziņām arī sociālajos tīklos!

Ziņas e-pastā

Saņem Diena.lv aktuālās ziņas e-pastā!

LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS

Vairāk LAIKRAKSTA DIENA PUBLIKĀCIJAS


Aktuāli

Kampaņa vai rūpes?

Diskusijas par pārtikas produktu augstajām cenām Latvijā, salīdzinot ar līdzīgām precēm gan Baltijas kaimiņvalstīs, gan arī tālākās Eiropas valstīs, ar lielāku vai mazāku regularitāti uzvir...

Dienas komentārs

Vairāk Dienas komentārs


Latvijā

Vairāk Latvijā


Pasaulē

Vairāk Pasaulē