"Tas ir saprotams. Pirmā būtiskā lieta, lai cilvēki par kaut ko nobalsotu un kaut ko izvēlētos, ir atpazīstamība. Jābūt vairāk vai mazāk skaidram, kas tie ir par cilvēkiem un kādas idejas viņi pārstāv. Ja pēkšņi parādās jauna partija un jauni cilvēki, vajadzīgs daudz laika un resursu, lai sabiedrību ar šiem cilvēkiem iepazīstinātu," trešdien LTV raidījumā Rīta Panorāma skaidroja Kaktiņš.
Sociologs uzsvēra - maldīgi uzskatīt, ka visiem Latvijas iedzīvotājiem politika interesē un viņi rūpīgi seko līdzi politikas aktualitātēm. "Patiesībā tā ir mazākā daļa iedzīvotāju," norādīja Kaktiņš, komentējot jaundibināto un nelielo partiju kandidātu nelielās izredzes sēsties kādā no astoņiem Latvijas pārstāvjiem atvēlētajiem EP deputāta krēsliem.
Kā interesantu faktoru gaidāmajās vēlēšanās Kaktiņš izceļ plašāku piedāvājumu krievvalodīgo elektorātam – ja līdz šim par krievvalodīgo balsīm cīnījās Saskaņas centrs un PCTVL, tad šogad tie būs jau četri politiskie spēki – Saskaņa, Latvijas Krievu savienība, Alternative un Latvijas Sociālistiskā partija. Kaktiņš lēš, ka trīs mazākie spēki nikni konkurēs savā starpā, un, iespējams, atņems kādu balsi arī Saskaņai.
Kaktiņš arī LTV Rīta Panorāmā prognozē, ka Latvijas vēlētāju aktivitāte šogad varētu būt ne tikai mazāka kā iepriekšējās EP vēlēšanās, bet pat mazāka par aptaujās prognozētajiem 40%.
Jau vēstīts, ka EP vēlēšanas notiks sestdien, 24. maijā.