Komisijas deputāti trešdien, 5.jūnijā neilgi pēc Latvijas ekonomikas novērtējuma publiskošanas tikās ar EK Ekonomikas un Finanšu ģenerāldirektorāta nodaļas vadītāju Kristianu Veizi, kurš ir par šī Konverģences ziņojuma izstrādi atbildīgā EK amatpersona.
"Dalība eirozonā ir tikai labs līdzeklis ekonomikas izaugsmei, nevis pašmērķis, un tā pati par sevi nenodrošina piena un medus upes. Tāpēc tagad pēc pozitīva Konverģences ziņojuma saņemšanas nav pieļaujama nekāda apstāšanās un ieslīgšana pašapmierinātībā – jāturpina iesāktās reformas," komisijas sēdē teica Z.Kalniņa-Lukaševica.
Komisijas priekšsēdētāja pauda viedokli, ka dalība eirozonā Latvijai uzliks lielākas prasības, un valsts ekonomikas ilgtspēju un labklājības pieaugumu būs iespējams nodrošināt, tikai mērķtiecīgi īstenojot reformas valsts pārvaldē un veicot pārmaiņas ekonomikas struktūrā. "Tas nozīmē mērķtiecīgu industriālās politikas īstenošanu, reformas augstākajā un profesionālajā izglītībā, jauna būvniecības regulējuma pieņemšanu, stimulu veidošanu uzņēmējdarbībai, pētniecībai un attīstībai," norāda Z.Kalniņa-Lukaševica. Tāpat dalība eirozonā radīs stabilāku un drošāku uzņēmējdarbības vidi, kā rezultātā Latvija varēs piesaistīt papildu investīcijas, radīt jaunas darbavietas un palielināt produktivitāti.
Arī K.Veize šodien deputātiem akcentēja, ka strukturālo reformu turpināšana saglabāsies kā viens no Latvijas galvenajiem izaicinājumiem. Tāpat Latvijai būs jāturpina veidot atbildīgu fiskālo politiku un jārūpējas, lai algu pieaugums notiktu saskaņā ar produktivitātes kāpumu. Kopumā Latvija kā maza valsts no eiro iegūs, ja tās ekonomika būs konkurētspējīga, atzīmēja EK ierēdnis.
Runājot par eiro ieviešanas politiskajiem aspektiem, Z.Kalniņa-Lukaševica norādīja, ka dalībai eirozonā ir arī būtiska politiska nozīme. "Tas dod Latvijai pilntiesīgas iespējas piedalīties un ietekmēt ES ekonomikas politikas definēšanu. Tas dod iespēju būt ciešāk integrēto dalībvalstu jeb tā dēvētā ES kodolā, nevis palikt salīdzinoši izolētai dalībvalstij Eiropas Savienības tālā perifērijā," atzīmēja komisijas priekšsēdētāja.
Vienlaikus Z.Kalniņa-Lukaševica uzsver, ka šobrīd valdībai un Saeimai ir ļoti liela atbildība spēt līdz 2014.gada 1.janvārim skaidrot un pamatot eiro ieviešanas nepieciešamību, panākot sabiedrības vairākuma atbalstu šim solim. "Sagaidu no Finanšu ministrijas vēl aktīvāku un kvalitatīvāku darbu, skaidrojot, informējot un spējot pārliecināt iedzīvotājus par eiro ieviešanas pamatotību un nepieciešamību," norāda Z.Kalniņa-Lukaševica.